Vai karavīram jādomā, 'piekāstie' strēlnieki, kā iepatikties latviešu sievietēm – atbild filmas 'Dvēseļu putenis' režisors un aktieri

Saskaņā ar Nacionālā Kino centra (NKC) apkopoto statistiku "Dvēseļu putenis" ir Latvijas kinoteātros 2019. gadā visvairāk skatītā filma, divreiz apsteidzot tuvāko sekotāju. Kopumā, līdz šī gada 3. februārim to Latvijas kinoteātros bija noskatījušies jau 245 867 skatītāji. Tādējādi "Dvēseļu putenis" kļuvusi par visapmeklētāko Latvijas filmu vismaz kopš 1997. gada (senāka statistika nav pieejama), apsteidzot tuvāko sekotāju – filmu "Rīgas sargi" – par aptuveni 40 000 skatītāju.

Jau vēstījām, ka salīdzinot abas filmas, aktieri un režisors atzina, ka "Rīgas sargi" ir vairāk izklaides kino, bet "Dvēseļu putenis" raisa piederības sajūtu un liek padomāt.

Tāpat ziņots, ka jau tuvākajās dienās "Dvēseļu putenis" izies starptautiskajā tirgū, tiekot izrādīts arī Berlīnes filmu festivālā. Par filmu interesi jau izrādījuši vairāki ārzemju aģenti.

Tomēr filmas režisors ir skeptisks par to, vai tuvākajā nākotnē Latvijā būs iespējami līdzīgi projekti - viss valsts finansējums pašmāju kino esot atkal nokritis līdz "viena tramvaja" cenas līmenim.

Filma "Dvēseļu putenis" veidota pēc strēlnieka un rakstnieka Aleksandra Grīna tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Tajā Pirmā pasaules kara notikumi un tam sekojušās Latvijas brīvības cīņas atspoguļotas caur karavīra Artūra Vanaga dzīvesstāstu. Viņš sešpadsmit gadu vecumā, pēc mātes nāves, kopā ar tēvu un brāli pievienojas latviešu strēlniekiem.

Artūru Vanagu filmā atveido Oto Brantevics, bet viņa tēvu - Mārtiņš Vilsons. Atvaļinātais Latvijas armijas štāba virsseržants Ziedonis Ločmelis filmā tēlojis virsnieku Apsīti epizodiskā lomā, kā arī bijis filmas veidotāju militārais konsultants. Filmas režisors un viens no producentiem ir Dzintars Dreibergs.

Piedāvājam noskatīties spilgtākās epizodes no sarunas:

Brantevics, kuram šī bija pirmā un pagaidām vienīgā vadošā kinoloma, atzina, ka filmējoties vienkārši centies sekot režisora norādījumiem, bet kopumā šo pieredzi pielīdzināja "karagājienam miglā"- 10:40.

Sākotnēji "Dvēseļu puteni" ekranizēt centās pavisam cita radošā komanda, bet projektu apturēja nesaskaņas ar Aleksandra Grīna mantiniekiem. Dreibergs atklāja, kā viņam izdevies pārliecināt mantiniekus, ka viņam šo projektu var uzticēt – 15:37.

Filmā netrūkst spilgtu epizožu, tostarp tādu, kuri ļauj uzdot pat filozofiskus jautājumus, piemēram – vai karavīram ir jādomā pašam, vai tikai jāpilda pavēles?- 19:15.

Kinokritiķi "Dvēseļu puteni" sauc par postklasisko kino, salīdzinot to ar pasaules slavenākajām kara filmām. Režisors gan uzsvēra, ka centies pieturēties pie vienkārša principa – jālīdzinās tām filmām, kuras paši karavīri atzīst par reālistiskām – 28:15.

Kara filmās netrūkst tādu ainu, kurās bez kaskadieriem neiztikt. Tā bijis arī "Dvēseļu putenī". Galvenās lomas attēlotājs Brantevics atzina, ka bijis arī gadījums, kad viņam nācies meklēt mediķu palīdzību – 32:15.

Pirmais pasaules karš izraisīja milzu pārmaiņas pasaules kartē, tostarp Krievijas impērijas krišanu un Padomju savienības izveidi. Daļa latviešu strēlnieku pievienojās komunistiem, bet daļa palika uzticīgi Latvijas idejai. Ločmelis skaidroja, ka tranšejās kopā dzīvojošie karavīri izveido brālību un seko saviem biedriem, bieži vien pat neiedziļinoties lielajā politikā - 41:57.

Filmā "Dvēseļu putenis" ir vērojamas arī atšķirības no grāmatas, tostarp tās izpaužas Artūra Vanaga mīļotās Martas lomā. Varoņu romances attēlojums kādu filmas skaņotāju no Čehijas iedvesmojis jokot, ka tagad zina – latviešu sievietes romantisku interesi izrāda ar tārpu palīdzību - 51:05.

Aktieri nekautrējās vērtēt arī situāciju mūsdienu Latvijā. Vilsons nāca klajā ar emocionālu vēstījumu par šobrīd Dānijas cietumā sēdošo latvieti Kristīni Misāni – 01:05:30.

Runājot par vienu no filmas emocionālākajām epizodēm, tās veidotāji atzina – tajā iedvesma smelta no stāstiem par Oskaru Kalpaku – 01:30:07.

Raidījuma noslēgumā aktieri un režisors dalījās pārdomās par Latvijas nākotni un patriotisma lomu tajā – 01:33:25.