"Ja, piemēram, tie uzņēmēji kaut ko ir sarunājuši, tad Konkurences padomei noteikti ir vieta, kur veikt pētījumu," jautāts par atkritumu apsaimniekošanas tarifiem Rīgā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" norādīja galvaspilsētas pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Artis Lapiņš. Viņš gan uzsvēra, ka pierādījumu šādām aizdomām nav, tomēr arī pārējie Rīgas pagaidu saimnieki pievienojās atziņai, ka tarifi rada jautājumus.

Pēc tam, kad Konkurences padome neļāva Rīgas domei slēgt līgumu ar uzņēmumu "Tīrīga", kas pārņemtu atkritumu apsaimniekošanu visā galvaspilsētā uz 20 gadiem, Rīgā pagājušā gada septembrī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Neskaidrības par atkritumu apsaimniekošanu ieilga un kļuva par sākotnējo iemeslu, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosināja Rīgas domes atlaišanu. Kad dome jau bija atlaista Saeimas ieceltā pagaidu administrācija lēma slēgt līgumus ar četriem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuri uzvarēja vēl pirms domes atlaišanas izsludinātajā jaunajā konkursā. Tie katrs apkalpos savu galvaspilsētas zonu vai nu septiņus gadus, vai arī līdz brīdim, kad Konkurences padomes iebildumi pret "Tīrīgas" līgumu būs novērsti.

Jautāti, ar ko būtiski labāka šī situācija ir par to, kura bija pirms domes atlaišanas, administrācijas pārstāvji uzsvēra, ka situācija ir normalizējusies, novēršot juridiskās problēmas, bet pirms tālākām izmaiņām jāsagaida strīda atrisinājums ar Konkurences padomi.

Savukārt jautāti par to, kādēļ trijās no četrām atkritumu apsaimniekošanas zonām tarifs noteikts par ceturtdaļu lielāks nekā ceturtajā, administrācijas pārstāvji atzina, ka nespēj to detalizēti izskaidrot. "Skatoties tos apstiprinātos piedāvājumus nebija saprotams, kāpēc tīri no loģistikas viedokļa, vest atkritumus uz Getliņiem lētāk sanāk no tālākās zonas. Es aizvien to nesaprotu, bet tas ir uzņēmēju piedāvājums," skaidroja pagaidu administrācijas loceklis Aleksejs Remesovs.

Viņa viedoklim pievienojās arī pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics un viņa vietnieks Lapiņš, kurš norādīja, ka konkurss teorētiski noticis brīvā tirgus apstākļos, līdz ar to, ja cenas ir "sarunātas", to jāizmeklē Konkurences padomei. Pagaidu administrācijas rīcībā gan neesot faktu, kas ko tādu ļautu apgalvot. "Visās lotēs bija vairāki piedāvājumi, protams, no tiem tirgus spēlētājiem, cik nu Latvijā viņu ir. Kāda ir izvēle? Protams, teorētiski, līgumus var neslēgt. Kas notiek tālāk? Atkritumus nevedam," viņš atzina.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!