Eksperts: Nekādā gadījumā nevajadzētu šajā krīzē ņemt ātros kredītus rēķinu apmaksai

Neraugoties uz valsts atbalstu iedzīvotājiem energoresursu krīzē, daļai iedzīvotāju tik un tā radīsies grūtības nomaksāt mājokļa rēķinus. Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" uzsver: "Tas, ko es mudinātu šajā krīzē nekādā gadījumā nedarīt – neņemt ātro kredītu!"

Speciālists norādīja, ka siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības jau tad, kad cenas bija “smieklīgi zemas", ik gadu finansēja daļu patērētāju, kuri neapmaksāja savus rēķinus apkures sezonā un sedza parādus pakāpeniski vai parādu piedziņas ceļā.

“Šie parādu apjomi nav niecīgi, un skaidrs, ka daļa iedzīvotāju tā rīkosies arī šajā apkures sezonā. Ja uz to raugāmies ļoti pragmatiski, tas nav sliktākais risinājums, jo līguma nosacījumi, neapmaksājot komunālo rēķinu vai apmaksājot to daļēji, ir krietni mīkstāki un iecietīgāki nekā aizņemoties ātro kredītu elektrības rēķina apmaksai. Tas ir tas, ko es mudinātu šajā krīzē nekādā gadījumā nedarīt – neņemt ātro kredītu!” aicina Valdmanis.

Vienlaikus, protams, tas nenozīmē, ka rēķinus var nemaksāt vispār. Eksperts uzsver – svarīgākais ir komunicēt ar komunālo pakalpojumu uzņēmumu, veikt kaut daļēju rēķina apmaksu, cik var atļauties, un vienoties par atmaksas grafiku, vienlaikus cenšoties neatteikties no citām vitāli svarīgām vajadzībām. Kamēr vien klients neizvairās no komunikācijas, situāciju var risināt. Parādu piedzinēji tiek iesaistīti vien tad, kad parādnieks atteicies ilgstoši sadarboties ar uzņēmumu.

Biedrības "Rīgas aktīvo senioru alianse" pārstāve Baiba Svetlana Rozenberga piekrita, ka šāda prakse siltumapgādes uzņēmumiem ir bijusi vienmēr – ja klients komunicē un sāk kaut nedaudz maksāt, parādu piedzinēji pie durvīm neklauvē. “Bet tad bija mazas tās izmaksas. Tagad tās būs ļoti lielas. Ja ziemā būs -30 grādi, tad stādieties priekšā, cik izmaksās viens kvadrātmetrs apkures!”

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs savukārt pauda viedokli, ka šobrīd apstākļi vēl ir salīdzinoši ļoti labi, jo valstij ir iespēja sniegt atbalstu iedzīvotājiem: “Šādas iespējas diemžēl nebija iepriekšējās globālās krīzes laikā, 2008. gadā, nemaz nerunājot par laiku pēc valsts neatkarības atjaunošanas, kad valstij nebija iespējas savu ekonomiku atbalstīt. Šobrīd svarīgi, lai atbalsts būtu pēc iespējas efektīvāks – tam jābūt fokusētam uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un tam jābūt īstermiņā, lai ilgtermiņā neiesakņotos domāšana, ka rēķini nemainīsies un energoefektivitāte nav vajadzīga, un valdība mūs atbalstīs vēl 20 gadus.”

Atbalstam jābūt īstermiņā, lai palīdzētu pārlaist šo ziemu, taču pēc tam visi spēki jāvelta energoefektivitātes veicināšanai, lai ļoti lielu budžeta daļu nebūtu katru gadu jāiztērē vienkārši siltuma rēķinu apmaksai, bet to varētu novirzīt valsts attīstībai, mudina ekonomists.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.