"Vēlētājam būtu jābūt ļoti uzmanīgam ar atsevišķām partijām, kas vispār klusē par drošību, jo es pajautātu sev, kādēļ šajā ģeopolitiskajā kontekstā ir klusums atsevišķu partiju programmās. Mani tas dara ļoti uzmanīgu," raidījumā "Kāpēc" norādīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
"Atverot Latvijas Krievu savienības piedāvājumu, un redzot, ka ir vēlme atjaunot Kremļa mediju darbību Latvijā, tas cilvēkam, kurš domā par Latvijas informatīvo drošību, ir absolūti "sarkanais karogs", tur jau vairs skaidrāk nevar pateikt," secināja Struberga.
Runājot par partiju attieksmi pret Latvijas dalību NATO, viņa pauda, ka šajā jomā partijas neko "grandiozu" nesola, un nav arī nekādu radikālu solījumu, kurus nevar izpildīt. Tomēr viņu darot uzmanīgu "viendieņu" partiju piedāvājums, kur rodas jautājums, vai cilvēki nav pievērsuši uzmanību, vai demonstrē klaju nekompetenci.
Kā piemēru viņa minēja kādas partijas solīto sadarbību starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, zemessardzi un sabiedrotajiem. Par to viņa norādīja, ka tas jau tāpat notiekot nepārtraukti, un par šādām partijām rodas jautājums, vai tās ir nekompetentas, vai arī šo jautājumu netver nopietni. "Ja ir šāda nekompetence drošības jomā, tas rada riskus," secināja eksperte.
"Nevar neievērot kontekstu – mēs esam kara situācijā, un karš vienā vai citā nosaukumā vai izpausmē parādās partiju programmās. Pat tie, kuri šķietami ir lojālāki agresoram – Krievijai, nevis Ukrainai un tās sabiedrotajiem, pie kuriem pieder arī Latvija, pat tie formulē interesantas un "noapaļotas" frāzes, bet tās uzreiz var "izķert"," raidījumā pauda zvērināts advokāts Lauris Liepa.
Kā atslēgas vārdus partiju partiju programmās, kas liecina par partiju attieksmi pret drošības jautājumiem, viņš minēja aizsardzības kapacitāti un dalību NATO. Svarīgi ir arī novērtēt, kā jautājums par dalību NATO ir formulēts. Ir partijas, kas saka, ka ir jādod pat vairāk nekā atvēlēts šī gada budžetā, bet to jau paredz alianses līgums un tas nav pat diskutējams, sacīja Liepa.
Viņš norādīja: "Ja kāds saka – "nē, nemaksāsim!", tad ir skaidrs, ka kāds tieši vai netieši grib teikt, ka mēs stājamies ārā, jo tā ir starptautiska saistība, ko Latvija kā valsts ir uzņēmusies, iestājoties aizsardzības aliansē NATO."
Kā otru būtisku jautājumu viņš novērtēja to atziņu, kas parādījusies jau Ukrainas kara pirmajās nedēļās: ja mēs paši nebūsim spēcīgi un nebūsim gatavi sevi aizsargāt, tad neviens ārējs aizsargs mums nepalīdzēs. Tādēļ viņš aicināja partiju programmās vērtēt arī to, kādi un cik reālistiski ir piedāvājumi stiprināt Latvijas aizsardzības spējas.
Vēl Liepa pieminēja, ka drošības jautājumu kontekstā ir jāskatās, kā partijas vērtē Latvijas informācijas telpu – kā aizsargāties no melīgas un nepatiesas informācijas, un kā stiprināt neatkarīgu informācijas avotu darbību Latvijā. Viņš uzsvēra, ka tas ir kritiski svarīgi, redzot to, ka Ukraina uzvarējusi informācijas karā jau pirmajās dienās.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
