"Strādāt viņi visi grib ļoti, vismaz lielākā daļa. Viņi ir gatavi strādāt ne savās profesijās, jo ļoti liela daļa ir juristi, uzņēmēji, uzņēmumu un filiāļu vadītāji. Viņi ir gatavi mazgāt grīdas, tīrīt un darīt pamatdarbus," raidījumā "Kāpēc" norādīja uzņēmējs, labdarības kafejnīcas "Borščs – vakariņas pie ukrainietēm" vadītājs Ģirts Slaviņš (JV).
Tomēr viņš atzina, ka bēgļiem ar strādāšanu ir savi izaicinājumi, un galvenais – bērni, kas jāpieskata. Slaviņš norādīja, ka lielākā daļa viņa sastapto bēgļu ir tikuši pie vietām bērnudārzos savām atvasēm. Bērnudārzu grupiņas esot uz laiku paplašinātas, kas, viņaprāt, ir pieņemams risinājums turpmākajam gadam vai diviem.
Ļoti daudzi ir atbraukuši bez jebkāda atbalsta – ja vietējiem cilvēkiem ir māsa, brālis, vīrs – tad šeit ar ļoti retiem izņēmumiem viņas ir vienas, secina Slaviņš. Kā risinājumu, ko var ieteikt arī latviešiem, viņš iesaka kooperēties, piemēram, lai laikus izņemtu bērnu no bērnudārza.
Viņš aicināja saprast, ka trīs vai četri mēneši nav pietiekami, lai cilvēks, kurš atbraucis ar vienu vai divām mugursomām, spētu uzsākt dzīvi no jauna. Kā ideālo modeli viņš nosauca pusgada termiņu, kurā ļautu atbraukušajiem cilvēkiem "iestartēties", un dot viņiem arī atvieglotu nodokļu režīmu, jo Latvijas nodokļi arī mazajām algām ir ļoti lieli, turklāt bēgļiem nebūtu jāpiedalās pensijas krāšanā – vismaz pirmajā pusgadā.
Tādejādi tiktu dota iespēja bēgļiem atvieglotāk "iestartēties", un tad, ja tas viss ieilgst, pēc tam tiktu dots vēl trīs mēnešu periods, kurā viņi pakāpeniski pielāgojas normālai dzīvei un pēc gada jau dzīvo pēc tiem pašiem nosacījumiem kā visi pārējie, pauda Slaviņš.
Finanšu ministra padomniece Karina Ploka (JV) raidījumā norādīja, ka šobrīd attiecībā uz bēgļiem no Ukrainas pieņemts regulējums, ka viņiem kā nerezidentiem pienākas arī neapliekamais minimums – līdz šim šāda atvieglojuma nebija.
"Ja runā par citiem atvieglojumiem, tad tā ir atsevišķa diskusija, un par to neviens līdz šim uzrunājis mūs nav," atzina Ploka, secinot, ka Ukrainas situācija bijusi līdzīga kovidam, jo viss sācies uzreiz un negaidīti, tikuši atrasti risinājumi, kas tajā brīdī šķituši pareizi.
"Arī šajā situācijā nedaudz taustāmies, kādi ir pareizākie risinājumi. Protams, ir žēl, ka mēs bijām tādā situācijā, ka mums dienas laikā vajadzēja pieņemt likuma grozījumus, lai pagarinātu 90 dienu atbalsta periodu, taču gribu ticēt un uz to liekam lielas cerības, ka jaunais ministrs gan politiskos, gan praktiskos formātus nākamajā nedēļā sauks kopā. Idejas ir ļoti daudz, tās jāliek kopā un vēlākais līdz Jāņiem jeb tuvāko divu nedēļu laikā ilgtermiņa shēma, un šis plāns līdz rudenim vai gada beigām ir jāuzliek uz papīra un par to ir jāvienojas," sacīja Ploka.
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
