'Kāpēc' ar Olgu Dragiļevu par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu. Vai pandēmija beigusies? Pilns ieraksts

Divu pandēmijā aizvadītu gadu laikā mainījies ir gan vīruss, gan pieejas tā ierobežošanai –2020.gada decembrī, kad Covid-19 kļuva par otru biežāko nāves cēloni valstī, valdība aizliedza klātienē tirgot grāmatas, pannas, zeķubikses un citas lietas, savukārt pērn oktobrī daudzi palika bez darba, jo negribēja vakcinēties. Tagad, kad ik dienu joprojām saslimst teju 3000 cilvēku un tiek ziņots par padsmit nāves gadījumiem dienā, atceļam vakcinācijas sertifikātus un gandrīz visus ierobežojumus, sejas aizsargmaskas nosakot tikai par vēlamām. Vai pandēmija ir beigusies? Par to spriežam raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu piektdien, 1. aprīlī, pulksten 12.

Kādas ir Covid-19 sniegtās mācības, kā esam spējuši pielāgoties vīrusa mutācijām un cik gatavi mēs būsim, ja rudenī Covid-19 posts uzliesmos ar jaunu sparu? Par to “Delfi TV” studijā diskutēs Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis, Daugavpils slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pirmais Covid-19 gadījums Latvijā tika reģistrēts 2020.gada 2.martā. Valdība reaģēja ātri - 10 dienas vēlāk valstī jau bija izsludināts ārkārtas stāvoklis, noteikti stingri ieceļošanas ierobežojumi, skolēni pārgāja uz mācībām attālināti, bet veselības aprūpē tika atcelti plānveida pakalpojumi. Tālāk seko arī dažādi izklaides, sporta un tirdzniecības ierobežojumi, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos un iespēju inficēties.

Pēc mierīgas vasaras seko jauns saslimstības vilnis un jauni ierobežojumi, bēdīgi slavenie atļauto preču saraksti. Kā glābiņu visi gaida vakcīnas, 2020.gada decembrī vakcinējas pirmie mediķi, bet gadumijas svētkos tiek noteikts aizliegums pulcēties, ieviesta komandantstunda. Slimnīcās uzņem milzīgu saslimušo vilni. Valdība tērē miljoniem eiro, lai kompensētu uzņēmējiem un darba ņēmējiem dīkstāves zaudējumus.

Pērn maijā vakcinēties ļauj visiem, kas to vēlas; cilvēki stāv rindās, taču riska grupas vakcinējas ļoti gausi. Vienlaikus ar vakcinācijas kampaņu notiek arī plaša dezinformācijas izplatība, kas sēj bažas par vakcīnu drošumu un efektivitāti.

Un atkal pēc mierīgas vasaras rudenī seko straujš saslimstības vilnis. Rudenī, ierobežojot darba un socializēšanās iespējas nevakcinētajiem, uz brīdi izdodas sasniegt jaunus vakcinācijas tempa rekordus. Tā kā skolēni kopš pandēmijas sākuma pusotru gadu mācījušies lielākoties attālināti, Izglītības un zinātnes ministrija uzstāj, ka skolas slēgt nedrīkst.

Visā pandēmijas laikā valdība laiku pa laikam ir piedāvājus plānus, kā reaģēt pie dažādas saslimstības izplatības, taču pašu ieviestos “luksoforus” neievēro. Valdība saņem kritiku, ka tā ātri pieņem lēmumus par dažādiem ierobežojumiem, bet tos atceļ gausi.

Arī tagad lēmumi par ierobežojumu mazināšanu nav balstīti saslimstības rādītājos. Pozitīvs ir katrs ceturtais laboratorijā veiktais tests un patlaban slimnīcās ārstējas 880 saslimušie, tajā skaitā 359 pacientiem Covid-19 ir pamatdiagnoze. Pēdējo 7 dienu laikā miruši 57 saslimušie. Pandēmija ir galā, vai tagad katram pašam jārūpējas par savu drošību?

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes iespējams noklausīties arī Apple un Spotify podkāstos!

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.