Levits par Civilās savienības likumu: arī Saeimas bezdarbība var novest pie rosinājuma to atlaist

"Ja tas ilgtu ilgāku laiku, tad tas būtu apsverams jautājums, jā!" – tā raidījumā "Kāpēc" teica Valsts prezidents Egils Levits, jautāts vai varētu rosināt Saeimas atlaišanu, ja tā ilgstoši vilcinātos ar Civilās savienības likuma pieņemšanu, kas nepieciešams Satversmes tiesas (ST) sprieduma izpildei. Viņš gan uzsvēra, ka 14. Saeimas vēlēšanu tuvums nozīmē – par likuma nākotni pilsoņiem tik un tā jālemj vēlēšanās. Savu personīgo nostāju par viendzimuma pāru juridisku atzīšanu Levits vairījās nosaukt.

Jau vēstīts, ka, reaģējot uz ST spriedumiem, kuros tā par pretlikumīgām atzina likuma normas, kas neparedzēja vienlīdzīgas tiesības viendzimuma pāriem bērnu kopšanas atvaļinājuma un mantojuma jautājumos, Saeima pirmajos divos lasījumos pieņēma Civilās savienības likumu. Tas ļautu kopdzīvi reģistrēt arī viendzimuma pāriem. Tomēr trešajā un galīgajā lasījumā deputāti "norāva kvorumu" – kaut atradās Saeimas sēžu zālē, balsojumā nepiedalījās. Līdz ar to likumprojekts nav ne noraidīts, ne apstiprināts, bet vienkārši "iestrēdzis" parlamentā.

Komentējot Saeimas rīcību Levits norādīja, ka "kvoruma noraušana" nav vēlams, bet ir likumīgs parlamentārā darba instruments, līdzīgi kā ASV Senātā lietotais "filibasters", ar ko politiķi var apturēt sev netīkamu likumprojektu virzību, pat ja atrodas mazākumā. Jautājuma būtība gan esot nevis Saeimas darba tehnikā, bet ST spriedumā, kuru varot izpildīt dažādos veidos. Civilās savienības likums esot viens veids, kā to izdarīt, bet ne vienīgais, kaut "citi patlaban tā īsti piedāvāti nebija," teica prezidents. Viņš gan pieļāva, ka ar Darba likuma grozījumiem, kas ļautu mātes viendzimuma partnerei saņemt "tēva atvaļinājumu", viena ST sprieduma izpildei formāli varētu pietikt.

"Patlaban izskatās, ka šeit Saeima, līdzīgi kā visa sabiedrība, ir sašķelta un, acīmredzot, šo lielo jautājumu risinās 14. Saeima pēc vēlēšanām. Tādēļ arī uz vēlēšanām partijas noteikti pozicionēsies šajā jautājumā," pauda prezidents.

Jāpiebilst, ka gadu iepriekš, kad Saeima grasījās nepildīt ST spriedumu lietā par Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, Levits piedraudēja rosināt parlamenta atlaišanu. Tagad viņš skaidroja, ka abas situācijas nav vienādas, jo Varakļānu gadījumā Saeima mēģināja pieņemt likumu, kas bija klajā pretrunā ar ST spriedumu, kamēr Civilās savienības likuma gadījumā runa ir par parlamenta bezdarbību. "Mūsu konstitucionālā sistēma neparedz tādu instrumentu, kas piespiež Saeimu nobalsot par kaut ko," viņš uzsvēra.

Tomēr Levits atzina, ka citā situācijā, ja parlamenta bezdarbība būtu ilgstoša, viņš varētu rosināt ārkārtas vēlēšanas. "Par nebalsošanu, ja tas ilgtu ilgāku laiku, tad tas būtu apsverams jautājums, jā. Saeimai ir šeit kaut kas pozitīvi jādara, bija noteikts termiņš 1. jūnijs, uz 1. jūniju tas nebija izdarīts, es teiktu tā – nākamajā dienā, 2. jūnijā atlaist Saeimu, tas būtu nedaudz pārspīlēti, bet, ja tas ieilgtu, tad varētu apsvērt," teica Levits.

Lūgts atklāt savu personīgo viedokli, vai viendzimuma pāru savienības Latvijā būtu valstiski jāatzīst, Levits vairījās paust skaidru nostāju, no vienas puses norādot, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur šāda regulējuma nav, no otras puses paužot pārliecību, ka tas ir sabiedrības vērtību jautājums, ko jāizšķir sabiedrībai vai nu caur Saeimas vēlēšanām, vai referendumā.

Intervijas pilnu ierakstu skatieties šeit.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.