Pirms uzvaras kļūs sliktāk. Kam gatavojas Ukraina un Rietumvalstis

Krievijai mobilizējot ap 200 000 jaunu karavīru, Rietumvalstis steidzami ķērušās pie smagāka bruņojuma piegādēm Ukrainai, un cīņai pret okupantu karaspēku tiek ziedoti arī tādi ieroči, kādus iepriekš virkne Rietumvalstu Ukrainas aizsardzībai izvairījās dot, bažījoties no kara eskalācijas. Eksperti saka – jauns, masīvs Krievijas uzbrukums ir tikai laika jautājums. Kam gatavojas Ukraina un kam jābūt gatavām Rietumvalstīm? Par to diskutēsim piektdien, 20. janvārī, pulksten 12 raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Diskusijā piedalīsies Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, Latvijas ukraiņu kongresa valdes priekšsēdētāja Jana Streļeca un domnīcas "Atlantic Council" Digitālās izpētes laboratorijas DFRLab dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva.

Kā šonedēļ norādījis NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoane, Krievija gatavojas ilgstošam karam Ukrainā, tādēļ arī NATO ir jāsagatavojas šādam scenārijam.
Trešdien un ceturtdien notiekošajā NATO Militārās komitejas sanāksmē Briselē 30 NATO un sabiedroto valstu lokā apspriestas iespējas palielināt militāro atbalstu Ukrainai turpmākajos mēnešos un diskutēts par to, kā stiprināt pašiem savu aizsardzību. Džoane uzsvēra: "2023.gads būs smags gads un mums jāatbalsta Ukraina tik ilgi, cik tas būs nepieciešams."

Savukārt piektdien, 20.janvārī, Ramšteinā, Vācijā notiks Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme, kurā tiksies vairāk nekā 50 valstu aizsardzības ministri, lai lemtu par jauna militārā atbalsta piegādēm Ukrainai.

Kam gatavojas Ukraina un Rietumvalstis un kādas kaujas gaidāmas ne tikai frontē, bet arī informatīvajā karā – skatieties raidījumā!
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!