Būtiskākais jautājums, pie kura šobrīd iestrēgušas koalīcijas sarunas, ir – kā uzlabot sadarbību starp dažādām ministrijām un nodrošināt solidāru atbildību par "smagajām" nozarēm, piektdien raidījumā "Kāpēc" skaidroja "Apvienotā saraksta" (AS) viens no līderiem Edvards Smiltēns. Partijas "Jaunā Vienotība" (JV) valdes locekle Evika Siliņa skaidroja, ka šobrīd koalīcijas sarunas notiek "klusās diplomātijas" fāzē, lai vienotos, kā šīs domstarpības risināt. JV ieskatā svarīgāko nozaru koordinēšanai varētu ministra biedra amatus vai īpašas Ministru kabineta komitejas.

Smiltēns uzsvēra, ka jāsavieno un "jādabū sinerģija" starp dažādām ministrijām. Piemēram, lai risinātu klimata, vides un enerģētikas jautājumus, šā brīža risinājums ir izņemt šos departamentus no citām ministrijām un salikt visus kopā vienā jaunā ministrijā, taču tas no citām ministrijām "izņem ārā citos jautājumos svarīgu komponenti". "Normālā, pareizā, jaunā pieeja būtu izmantot visu šo valsts pārvaldi kopumā – ir viens vadītājs, kas risina starpdisciplinārus jautājumus," uzskata AS pārstāvis, norādot, ka tie varētu būt viceministri, valsts ministri vai cita formāta politiski atbildīgās personas. "Arī krīžu pārvaldību var risināt tikai tad, ja tas ir premjera līmeņa jautājums, ne tā, kā līdz šim, kad tas bija zem Iekšlietu ministrijas," Smiltēns piebilda.

Siliņa savukārt skaidroja, ka šobrīd JV cenšoties saprast, kāds īsti ir AS piedāvājums, un kā šī partija to piedāvā praktiski izpildīt, un par to arī turpināšoties sarunas brīvdienās, lai pirmdien JV pie Valsts prezidenta Egila Levita varētu doties jau ar skaidru atbildi par sarunu iznākumu.

JV ieskatā šobrīd aktuālo problēmu risināšanai varētu veidot konkrētas Ministru kabineta komitejas, kur piedalītos tikai politiskā vadība. "Par pārējo turpinās sarunas, jo mēs, protams, nevēlamies radīt situāciju, ka notiek uzraudzība un kontrole ministrijās, kas varētu izskatīties kā dažādu interešu lobēšana – mums tas noteikti nebūtu pieņemami," uzsvēra Siliņa. Vienlaikus viņa atsaucās uz Levita vēlmi konkrētās jomās, atsevišķās ministrijās redzēt ministru biedrus vai citu politiski atbildīgu amatpersonu. "Par to arī diskutējam, kas būtu šīs jomas – zinātne, bērnu politika, digitālās lietas, informācija un mediji," sacīja Siliņa un piebilda – aktuāls ir arī jautājums, vai tie būtu politiķi no vienas partijas, vai no dažādām: "Te varētu būt dažādas izpratnes dažādās partijās."

Žurnāla "Ir" komentētājs Aivars Ozoliņš vērsa uzmanību, ka ideja katrā ministrijā iecelt pa vienam cilvēkam no katras koalīcijas partijas radītu jautājumus par to, kuram strīdīgā situācijā piederētu pēdējais vārds. Tāpat viņš uzsvēra: "Man tas izskatās daudz nopietnāk nekā tikai joka vērta runāšana par horizontālēm, vertikālēm un solidaritātēm. Es redzu mēģinājumu dominēt un kontrolēt politiku līdz pat ministriju un departamentu līmenim."

Savukārt bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers painteresējās, kur gan palicis Starpresoru koordinācijas centrs, taču atbildi uz savu jautājumu nesaņēma.

Partiju apvienības "Nacionālā apvienība" priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava piekrita, ka Levita teiktajā par papildus politiski atbildīgām personām "ir sava loģika un racionāls grauds": "Esmu runājis ar dažādu partiju ministriem, un bieži vien izskan problēma, ka ļoti daudzas Eiropas Padomes sēdes notiek, kur mūsu ministriem būtu jāpiedalās, bet to ir ļoti sarežģīti izbraukāt, ņemot vērā, ka atbildības sfēras ir ļoti dažādas."

Kā piemēru Dombrava minēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kuram bija jābūt speciālistam gan digitālajos jautājumos, gan vides, gan reģionālās attīstības jautājumos: "Līdz ar to ir vai nu jāpiedalās Eiropas sēdēs, kas ir ļoti svarīgi, no Eiropas fondu viedokļa, vai arī strādā Latvijā, bet abus bieži vien apvienot ir ļoti sarežģīti."

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!