Sabiedrības sašķeltībā sava daļa vainas jāuzņemas arī krievvalodīgajiem, kuri bijuši ļoti neempātiski pret latviešiem – tā Delfi TV raidījumā "Kāpēc", kurā par problēmām diskutēja sabiedriski aktīvi cilvēki, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, atzina epidemiologs Ņikita Trojanskis. Savu daļu atbildības uzņēmās arī filozofs Igors Gubenko – kaut arī šajos pasākumos nekad nav piedalījies, nav arī tos kritizējis.
“Es visu nakti negulēju, bet domāju, un sapratu varbūt acīmredzamu lietu, ka arī krievi šos gadus bija ļoti neempātiski. Piemēram, kāpēc mēs nekad nerunājam publiski par to, ka uz tā pieminekļa ir iegravēts 1941. gads? Kādu signālu tas aizsūta mūsu dārgajiem latviešiem? Ko tas nozīmē? Mēs pasakām, ka mēs tur svinam uzvaru pār fašismu, bet paralēli aizveram acis uz to, ka arī PSRS Polijā iebruka 1939. gadā, ka bija Molotova - Ribentropa pakts, ka mēs sakām, ka tikai PSRS uzvarēja fašismu. Kas ir tas signāls, ko mēs sūtām?” vaicāja Trojanskis.
Viņš kritizēja, ka pirms gada, kad kāda cilvēku grupa naktī no 9. uz 10. maiju pie pieminekļa izveidoja sarkanu zvaigzni no ziediem, no krievu puses nav sekojusi asa, nosodoša reakcija, “lai latviešu draugiem aizsūtītu signālu, ka mums tas nav ok un ka mēs saprotam, kā jūs sāpina sarkana zvaigzne pie pieminekļa, kuru jūs uzskatāt par okupācijas pieminekli,” sacīja Trojanskis un piebilda: “Es domāju, ka šeit krievi darīja ļoti sliktu darbu komunikācijā ar sabiedrību.
Trojanskis arī pastāstīja, ka viņa ģimenē došanās pie pieminekļa 9. maijā bija tradīcija, kuru bērnībā piekopa katru gadu, taču, sasniedzot 16 gadu vecumu, viņš turp devies neregulāri. “Šogad, protams, nevarēju sev racionāli vai emocionāli pamatot iešanu tur aiz līdzjūtības un uztraukuma par to, kas notiek Ukrainā,” viņš piebilda.
Savukārt bijusī Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivocova (“Saskaņa”), kura organizējusi “Nemirstīgo pulka” gājienu Rīgā, noraidīja kritiku, ka 9. maija pasākumi veidoti saskaņā ar Kremļa vēstījumiem un slavina okupāciju: “Manā uztverē 9.maijs nav saistīts ar okupāciju, jo es to redzu Eiropas kontekstā, ka nacisma sagrāve ir vēsturisks notikums visai Eiropai. Uz tā balstās cilvēktiesību princips un jaunā Eiropa. Es dzīvoju šādā kontekstā. Tas ir plašāk. Es tajā brīdī nedomāju par Latviju, tāpat kā Ziemassvētkos es nedomāju par Latvijas neatkarību, es domāju par cilvēci.”
Aktīviste Marina Burova iebilda, ka par Latviju ir jādomā: “Jūs svinat “uzvaras dienu”, saucat pieminekli par atbrīvotāju pieminekli, bet neviena valsts netika atbrīvota. Latvija tika okupēta, tāpat kā Lietuva, Igaunija, Polija, Čehoslovākija,” viņa atgādināja.
Savu kā krievvalodīgā atbildību par 9. maija norisēm atzina arī filozofs Igors Gubenko, kaut arī pats tajos ne reizi nav piedalījies: “Esmu gatavs personīgi uzņemties atbildību par to, ka es neatceros, ka es būtu par tiem kaut kur publiski kritiski izteicies, apzinoties, protams, ka tas ir Kremļa ārpolitikas instruments un Krievijas putinisma ideoloģijas balsts. To visu skaidri apzinoties, es nekad neesmu to skaļi un nepārprotami nosodījis.”
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
