"Jūs esat mūsējie tad, kad esat integrējušies," šādi Valsts prezidents Egils Levits atbildētu Latvijas krievvalodīgajiem, kuri pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vēlētos sagaidīt apliecinājumu, ka valsts arī tagad viņus uzskata par piederīgiem šeit. Kā piektdien raidījumā "Kāpēc" žurnālistei Olgai Dragiļevai skaidroja prezidents, viņaprāt, Latvijas sabiedrība ir atvērta un tā piedāvā demokrātisku, cilvēcīgu un humānu sabiedrību un valsti, kurā var piedalīties visi valsts iedzīvotāji, kas ir Latvijas patrioti, tomēr katram šis piedāvājums ir jāpieņem individuāli.

Prezidenta galvenais vēstījums, ar kuru uzrunāt krievvalodīgos, ir regulāri atgādinājumi, ka šeit ir Latvijas valsts, mums ir vienota valoda. Tāpat viņš aicina: "Nāciet mūsu sabiedrībā un esiet normāli sabiedrības locekļi, tāpat kā visi pārējie."

"Tas ir mans vēstījums un domāju, ka tas ir pareizais vēstījums. Es zinu ļoti daudzus krievus, kuriem nav nekādu problēmu būt Latvijas pilsonim, publiski runāt latviešu valodā, mājās - runāt krievu valodā," norādīja Levits. Viņaprāt, lielākajai daļai Latvijas krievu, kuri ir integrēti, nav problēmu ar to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un ka Latvija ir latviska un nacionāla valsts. Otra daļa ir tāda, kuri šobrīd mēģina "atkabināties no etniskās dzimtenes", bet trešie - pārliecināti putinisti, kurus nav vērts censties pārliecināt, uzskata prezidents.

Runājot par tiem, kuri līdz šim dzīvojuši "krievu pasaulē" un pēc kara sākuma 24.februārī sāk šaubīties, prezidents norāda – protams, jābūt iejūtīgiem, tomēr "šis psiholoģiskais darbs ir katram cilvēkam jāveic, to mēs nevaram šim cilvēkam atņemt. Tie ir paša psiholoģiskie pūliņi - nonākt līdz realitātei. Es saku – lūdzu, dariet to un mēs jūs laipni uzņemam mūsu sabiedrībā," pauž prezidents.

Jautāts, vai plānojis uzrunāt sabiedrību pēc notikumiem 9. un 10. maijā pie pieminekļa Pārdaugavā, prezidents uzsvēra, ka "spriedzi radīja nevis pamatotais sašutums par izgājieniem pie okupantu pieminekļa, bet gan tā cilvēku grupa, kas 9. un 10.maiju izmantoja, lai paustu Latvijai nepieņemamu ideoloģiju. Tādā gadījumā dīvaini sagaidīt, ka šie cilvēki uzreiz saprastu savu kļūdu."

Šie notikumi kļuvuši par pēdējo pilienu, lai šī vieta, kas kļuvusi par Krievijas imperiālistiskās ideoloģijas kulta vietu, tiktu likvidēta, piebilda prezidents. Savukārt, komentējot pēc šiem notikumiem piedāvāto iniciatīvu atņemt pilsonību nelojāliem iedzīvotājiem un izsūtīt viņus no valsts, Levits secināja, ka tas būtu grūti īstenojams. Viņš pauda viedokli, ka Latvijā dzīvojošo ārzemnieku lojalitātes pārbaude jau tagad ir iespējama, savukārt, ja pret Latvijas valsti vēršas Latvijas pilsonis, pret viņu ir jāierosina krimināllieta.

Intervijas pilnu ierakstu skatieties šeit.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!