Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 24.februāra naktī – trīs dienas pēc tam, kad Krievija paziņoja, ka atzīst pašas atbalstīto kaujinieku pašpasludināto “Tautas Republiku” neatkarību Luhanskā un Doņeckā. Krievijas karaspēks uz priekšu tikpat kā netiek, toties kļūst arvien brutālāks, pastrādājot virkni kara noziegumu un nogalinot simtiem civiliedzīvotāju.
Rietumvalstis līdz šim atteikušās iejaukties, jo Ukraina nav NATO dalībvalsts, taču cenšas atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, nodrošinot tai militāro aprīkojumu un nosakot bargas sankcijas pret Krieviju. Nopietnas sekas izjutīs arī paši Rietumi – energoresursiem kļūstot dārgākiem, kāps arī cenas pakalpojumiem un precēm.
Latvijas politiķi uzsver – ekonomiskas grūtības ir salīdzinoši mazas un krietni mazāk nepatīkamas grūtības kā atklāts karš, tomēr šis pārbaudījums seko uz karstām pandēmijas pēdām, izraisot satraukumu sabiedrībā. Satraukumu vairo arī neziņa par nākotni, jo izskan versijas, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina ambīcijas neaprobežojas tikai ar Ukrainu, turklāt, lai atturētu Rietumus no iejaukšanās konfliktā, Putins atgādina par savu kodolieroču arsenālu.
Sarunā ar Valsts prezidentu spriedīsim par brīvības cenu, nākotni un ģeopolitisko situāciju pasaulē.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
