'Spried ar Delfi' par nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu. Pilns ieraksts

Latvijas veselības aprūpes nozare cieš no hroniska finansējuma un cilvēkresursu trūkuma, un to neatrisinās neviena reforma, sarunā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu uzsvēra mediķu organizācijas. Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ar pašlaik paredzēto finansējumu un situāciju nozarē žurnāliste Alina Lastovska raidījumā "Spried ar Delfi" 7. martā iztaujāja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekli Jāni Vētru un Veselības ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Ortveinu.

28. februārī, diskutējot par šā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja atkāpties tos ministrus, kuri nav gatavi strādāt, īstenojot reformas, vēstīja aģentūra LETA.

Premjers sacīja, ka "vairs nevaram ļaut bez reformām grūst naudas sistēmā," vienlaikus norādot, ka, ja kāds no ministriem nav gatavs šādi strādāt, par to jāpaziņo premjeram tagad vai pēc valdības sēdes.

Mediķu organizāciju vērtējumā, Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Igaunijā pašlaik veselības aprūpei tiekot atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9% no IKP. Samazinājums esot arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā. Budžeta veidotāji ir atzīmējuši, ka no veselības aprūpes finansējuma ir izņemtas vērienīgās piemaksas par darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos, jo infekcija zaudē aktualitāti.

Kā klāsta mediķu organizācijas, saskaņā ar OECD jaunākajiem datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēl nedaudz vairāk par 1500 eiro, kas esot ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm un esot trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinoši Igaunijā un Lietuvā šie rādītāji esot 2000 līdz 2200 eiro.

Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam" veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei – aptuveni 15% no visiem izdevumiem.

Latvijas Ārstu biedrība pārmet, ka ārsta speciālista algas mēneša likme Latvijā ir 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro, kamēr Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme esot 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro. Organizācijas piesauc arī par Latviju ekonomiski krietni attīstītākas valstis, kur kopumā algas ir ievērojami lielākas – Lielbritānijā jaunais ārsts speciālists mēnesī saņemot no 7000 līdz 10 000 eiro, bet Vācijā – no 7000 līdz 8500 eiro.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!