No kurienes viņi uzradušies – noslēpumainā kalnu tauta, kas gadsimtiem ilgi dzīvo noslēgtā kalnu ciematā vairāk nekā divus kilometrus virs jūras līmeņa? Retoriskajiem jautājumiem par neparasto Hinaligas tautu klāt piejaucas gan apbrīna, gan aizdomas. Gan jau viņi kādreiz ko nelāgu pastrādājuši, kādu noziegumu izdarījuši, ka tik augstu kalnos paslēpušies – prāto vieni. Varbūt vajāti ticības dēļ? Varbūt tik vien meklējuši kā brīvas un labas ganības? Varbūt izredzētie vai gluži pretēji – izraidītie? Minējumu un leģendu netrūkst, daži pat apgalvo, ka hinaligieši reiz izglābušies no grēku plūdiem un Kaukāza kalnos Dagestānas pierobežā nonākuši pa taisno no Noasa šķirsta. Simtiem gadu viņi dzīvojuši savā lepnajā vientulībā, savā nošķirtajā, harmoniskajā pasaulē, līdz agresīvā civilizācija viņus tomēr panākusi. Hinaliga ir ciems, kurā dzīvo vesela tauta – hinaligieši. Cauri laikiem ciemā bijuši apmēram četri tūkstoši iedzīvotāju – vienīgie hinaligieši visā pasaulē. Tagad ciemā palikuši apmēram divi tūkstoši, no kuriem vairāk nekā pieci simti ir bērni. Citi padevušies pasaules vilinājumam un dzimto vietu pametuši. To, ko nespēja izdarīt padomju vara, strauji mēģina paveikt uzbrūkošais kapitālisms. Tā ir runga ar diviem galiem – katram labumam pretī kāds ļaunums. Teksts: Elvita Ruka, Iveta Tomsone, 'Mājas viesis' Video: 'Vides fakti' [20.11.10.]

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit