Kas slēpjas aiz draudzīgas papļāpāšanas

Lielāko tiesu, pļāpāšana par pikantām tēmām šķiet interesants, izklaidējošs un visnotaļ pieņemams veids, kā komunicēties ar citiem – kamēr vien sarunas tēma neskar kādu personu no pašu mājām.

Internets ir vislielākā pļāpu centrāle, kāda vien jelkad ir radīta, jo te notiek pat visnenozīmīgākās informācijas nosūtīšana un paziņošana, pie kam svarīgāks ir ziņas izplatīšanas ātrums, nevis tās ticamība.

Tev noteikti nepatīk, ka tavi draugi un pielīdēji interneta čatos masveidā izplata stāstiņus par taviem skolas gadu skandāliem. Taču tava iecietība pret tenku izplatītājiem kļūst ievērojami lielāka, ja diskusiju tēma ir Toma Krūza privātā dzīve, nevis tavējā. Visbiežāk nostrādā šāda sakarība - jo tālāk atrodamies no aprunāšanas objekta, jo brīvāk mēs to apspriežam.

Intīmās attiecībās baumu izplatīšana vai ievākšana par otrās puses pagātni (piemēram, ņemt vērā informāciju, kas nav kārtīgi pārbaudīta) ir nepieņemama lieta. Partnerattiecības ir kā burbulis, kurā privātais gaiss elpošanai pietiek tikai divām personām. Tavs vīrs tev nekad neteiks visu par sevi. Tas ir tādēļ, ka vīrieši visas privātās lietas ieslēdz apziņas kambaros, bet sievietes iegūtās informācijas enerģiju izmanto, lai uzturētu kontaktus un izvirzītu attiecības jaunā plāksnē.

Sievietes visbiežāk mēdz apspriest faktus, notikumus, īpašības, kuras ir mazāk glaimojošas sev un citiem (”Kad es satikos ar viņu, viņš ienīda prezervatīvus.”), savukārt vīrieši labprātāk atklāj kādu faktu no attiecībām, ja šis fakts parāda stāstītāju labā gaismā (“Gultā viņa ir satriecoša.”).

Mēdz teikt, ka vīrieši vairāk pļāpā ar citiem vīriešiem par savu privāto dzīvi, nekā ar sievietēm, pat tad, ja viņas ir labākās draudzenes. Turklāt vīrieši vairāk izpušķo savu stāstījumu. Loģiski, ka sievietes izpauž vairāk noslēpumu, tenkojot vien ar otru.

Ar ko atšķiras noslēpumu atklāšana no vienkāršas informēšanas? Pikantas ziņas ātrāk izplatās tuvnieku vai savu paziņu loka vidū. Tavam vīram tu atklāsi daudz vairāk nekā nejauši sastaptam paziņam. Piemēram, ja tava labākā draudzene ir palikusi stāvoklī, taču nevēlas, lai citi to uzzinātu, tu šo ziņu, visticamāk, atklāsi savam partnerim, bet neteiksi nevienam citam draugam.

Mēdz būt informācija, par kuru ir jātur mēle aiz zobiem, tiklīdz tu par to uzzini. Ja tev saka: “Nekādā gadījumā tu nedrīksti nevienam atklāt faktu, ka Fredis ir mana bērna tēvs,” tad pilnīga vai daļēja šīs informācijas atstāstīšana jebkuram cilvēkam ir tenkošana. Tas ir tādēļ, ka šī NAV tava informācija – tā pieder tās īpašniekam un tai nekad nav jākļūst par sabiedrības īpašumu. Un nav nozīmes, ka grūtniecība agri vai vēlu tiks pamanīta.

Informācijas apmaiņas nolūks ir līnija, kas atdala labdabīgu aprunāšanu no ļaundabīgām tenkām. Ar savu partneri tu vari divatā tērzēt un kopā pasmieties par nepatīkamiem cilvēkiem un viņu nedienām vai sliktajām rakstura īpašībām. Šādas atklātas sarunas tuvina partnerus, un vismaz šādā kontekstā tā ir laba klačošanās.

Cilvēku dabā ir vēlme kontaktēties – mēs esam sociālas būtnes un gribam būt noderīgi. Vēlēšanās būt uzmanības centrā liek izmantot informācijas valūtu: “Varbūt tu domā, ka tas ir tā, bet es zinu, kā bija patiesībā.”

Dažreiz paliek nepatīkama sajūta pēc tam, kad kāds tev ir atklājis privātu trešās puses informāciju. Iespējams, ka tajā brīdī kļūst neomulīgi, zinot, ka varbūt tu arī esi kādas tenku vāceles apspriežamo personu sarakstā.

Dažreiz mēs atļaujamies pārdrošību, nododot atklātībai kādus faktus no savas privātās dzīves. Taču mēs darām nepareizi, ja nododam atklātībai faktus no citu cilvēku intīmās dzīves bez viņu atļaujas.

Pilnīgi skaidrs, ka aprunāšana, fantāzijas un informācijas noplūde sabiedrībā būs vienmēr. Cilvēki, kuriem būs pārāk maz notikumu savā dzīvē, vienmēr “aizņemsies” citu cilvēku problēmas, lai būtu, par ko runāt ar citiem. Šāds laika kavēklis rada mānīgu iespaidu, ka pastāv kaut kādas attiecības ar cilvēkiem, kurus patiesībā tik tikko pazīstam.