Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: F64

Hokejists Jēkabs Rēdlihs: Ķermenis ir jākustina, lai tas pilnvērtīgi funkcionētu

“Nekustīgs ķermenis ir kā stāvošs dīķis, kas aizaudzis ar ūdenszālēm, savukārt ķermenis, kas kustas, ir dzīvības pilns strauts vai upe.” Šie vārdi pieder hokejistam Jēkabam Rēdliham, kurš karjeras lielāko daļu aizvadījis Eiropas spēcīgākajās hokeja līgās, savukārt nu trenē jaunos hokejistus tiešsaistē, kā rezultātā darba šobrīd ir pat vairāk nekā pirms ārkārtas stāvokļa ieviešanas, jo virtuālajos treniņos katru dienu tiek pavadītas 4–5 stundas. Žonglējot starp darbu un ģimeni, Jēkabs atrod laiku arī sev un kustībām. Kā? Par to šajā sarunā.

“Ķermenis ir jākustina, lai tas pilnvērtīgi funkcionētu. Nav nemaz nepieciešami zinātniski pierādījumi, to mēs paši lieliski redzam – pēc dienas, kas pavadīta, guļot pie televizora, viss ir stīvs un sāp. Turklāt kustība ir arī stresa noņēmēja, ne tikai karantīnas apstākļos. Spiediens darbā, pienākumi ģimenē, termiņi, eksāmeni... Tu izkusties un jūties daudz labāk, esi priecīgāks un atbrīvotāks. Ja mēs aizmirstam par kustību, tad stress krājas un aug augumā. Vēl jo vairāk šobrīd, kad daudziem nav darba, ir uztraukums, kā savilkt galus kopā un samaksāt rēķinus. Raizes ir dubultā, tāpēc dubultā būtu arī jāsporto,” stāsta Jēkabs.

Nepieciešamais optimālais kustību apjoms ir individuāls un atkarīgs no katra fiziskās sagatavotības līmeņa: “Sāc palēnām. Izstaipies, uztaisi dažus pietupienus vai presītes. Paskaties, kā jūties. Nākamreiz jau taisi vairāk. Nav uzreiz jāskrien maratons. Sāc ar pastaigām. Pēc tam pamēģini mierīgā tempā paskriet. Soli pa solim. Kustībai ir jābūt – vienalga, kādai, un tā ir pamazām jāaudzē. Maza rīta rosme no rīta un kaut kas vakarā. Jāsāk ar mazumiņu, un rezultāti neizpaliks. Galu galā – sportojot izdalās laimes hormons!”

Par to, ka bez kustībām dzīve ātri vien zaudē līdzsvaru un satvaru, Jēkabs pārliecinājies arī pats uz savas ādas.

Arī man tagad bija pāris nedēļu pauze – un jau jūtu, ka ķermenis sāk streikot. Līdzīgi kā mašīna, kurā nav ielieta eļļa, – viss sāk čīkstēt un grabēt. Tāpēc tagad atkal lēnām sāku no rītiem skriet un vingrot. Jēkabs Rēdlihs

Vaicāts, kā cilvēkam, kurš ar fiziskām aktivitātēm līdz šim nav bijis tuvās attiecībās, pareizi uzsākt, lai nenodarītu sev pāri, Jēkabs atklāj, ka galvenais nosacījums ikvienam – gan pilnīgam iesācējam, gan cilvēkam, kurš sportošanai atkal pievērsies pēc ilgāka pārtraukuma, – ir mērenība. “Pats svarīgākais ir neforsēt. Sākumā vingrot bez papildu svariem, pārbaudīt sevi, ieklausoties savā ķermenī. Šobrīd tev tiešām nevienam nekas nav jāpierāda. Viss ir jādara pakāpeniski un, vēlams, profesionāla trenera vadībā, lai vingrojumus izpildītu pareizi. Ja tas nav iespējams, tad pirms sportošanas internetā izlasi un paskaties, kā pareizi izpildīt vingrojumu, un pildot domā un skaties sev līdzi. Nevajag par mērķi izvirzīt kalnu gāšanu – sāc ar pauguriņu!”

Biežākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, tādējādi iedzīvojoties traumās, ir krišana galējībās. “Galējības nevienā dzīves jomā ne pie kā laba nenoved. Ēšana par daudz, ēšana par maz, sportošana līdz spēku izsīkumam vai mazkustīgs dzīvesveids. Divriteni no jauna te neizdomāsi – katram pašam ir jāatrod savs zelta vidusceļš, lai uzturētu gan savu fizisko, gan garīgo veselību.”

Foto: LETA

Arī sabalansēts un veselīgs uzturs ir veids, kā palīdzēt savam organismam tikt galā ar stresu, kā arī uzlabot savu fizisko pašsajūtu un līdz ar to arī spēju pilnvērtīgāk nodoties fiziskajām aktivitātēm. “Manuprāt, tieši šobrīd ir lieliska iespēja parūpēties par sava uztura kvalitāti un sakārtot savu diētu, jo paši mājās varam gatavot kvalitatīvas maltītes. Ikdienas skrējienā parasti apēd kaut ko, lai tikai apklusinātu vēderu, bet vakarā kārtīgi pieēdas pirms gulētiešanas, kas galīgi nav labi. Labāk ēst biežāk, bet mazām porcijām,” stāsta Jēkabs.

Tiesa, līdzīgi kā ar vingrošanu, arī izmaiņas uzturā ir jāievieš pakāpeniski: “Izdomā, ko tu gribi panākt, un saproti, ko reāli esi gatavs izmainīt savos ikdienas paradumos. Piemēram, ēst mazāk cukura vai vairāk zaļumu. Aizliegt sev uzreiz pilnīgi visu arī nav veselīgi. Daudzveidība ir galvenais nosacījums. Situācijā, kad visa pasaule brūk uz tavas galvas, varbūt šis našķis vai vīna glāze ir vienīgais remdinājums tajā brīdī. Maza pauze, kas nepieciešama tīri emocionāli. Ja visu sev aizliedz, viegli var norauties no ķēdes.”

Un norauties no ķēdes šajos piespiedu apstākļos, kuriem esam spiesti pielāgoties, patīk mums tas vai nē, ir vieglāk par vieglu.

Šajā saspringtajā situācijā visi mūsu niķi un stiķi laužas ārā. To izjūtu arī personīgi. Šī ir iespēja apskatīties uz sevi no malas, jo šādos apstākļos uzreiz ļoti labi par sevi liek manīt tie tarakāni, kuri tevī jau bija pirms tam. Jau atkal – iespējas, kā ar to tikt galā, ir neskaitāmas. Piemēram, bieži piesauktā meditācija. Interesējamies, izzinām, mēģinām un skatāmies, kas no tā visa tev der un kas ne. Vienkārši vajag mēģināt! Tagad, nevis atkal atlikt uz vēlāku laiku. Tieši tagad ir ideāli piemērots laiks, lai savus niķus un stiķus izvilktu ārā, uz tiem paskatītos un sakārtotu savu iekšējo pasauli. Ja tu visu laiku malies pa dzīvi uz vietas, nav izaugsmes. Internets ir pilns ar informāciju – gan angļu, gan latviešu valodā. Jēkabs Rēdlihs

Uz jautājumu, kā pats tiek galā ar jaunajiem dzīves apstākļiem, kuros ir gan jāstrādā no mājām, turklāt vēl saspringtākā režīmā nekā iepriekš, gan jāskolo divi bērni, Jēkabs atbild, ka ģimenē visus pienākumus ar sievu mēģina sadalīt uz diviem: “Mēs esam komanda, kur visiem ir savas atbildības. Iesaistām arī bērnus, radinot pie jauniem pienākumiem, aicinot pildīt mājasdarbus patstāvīgi utt. Protams, tas ne vienmēr sanāk. Noteikti nē. Kad visa ir par daudz, jāļauj otram pabūt vienatnē vai padarīt savas lietas. Piemēram, sieva nesen ar draudzenēm līdz vēlai naktij nosēdēja “Zoom” un izrunājās. Savukārt mēs ar draugu izbraucām ar mocīšiem. Super! Rutīna ir pamainīta, var atkal darīt tālāk. Brīvdienās mēs kopā izraujamies pie dabas, lai pastaigātos, protams, kur mazāk cilvēku. Man ir paveicies, ka dzīvoju mājā, kur varu iziet ārā un padarboties svaigā gaisā, kad vien vēlos. Ieeju pirtī, kur var izsvīst visus kreņķus, atbrīvot gan ķermeni, gan prātu.”

Sarunas kopsavilkums ir diezgan skaudra, taču trāpīga atziņa – šobrīd vairāk nekā jebkad viss ir atkarīgs no tevis paša, jo no malas neviens tavā vietā nedz domās, nedz darīs. “Būt upurim un neko nedarīt ir ļoti vienkārši, bet tas ir degradējoši. Risini, domā, sarunājies, vaicā pēc padoma, meklē, kā palīdzēt sev pašam un apkārtējiem. Un pa visiem kopā arī sanāks!” sportiski rezumē Jēkabs.

Rakstu sērijas ''Paldies varoņiem'' veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, redaktore – Kristīne Melne, izstrāde – Kārlis Simanovičs, projekta vadītāja – Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.