Deviņi gadījumi, kā Latvijā un ārvalstīs piemuļķoti mediji
Foto: Shutterstock

Jau izsenis mediji ir centušies bagātināt sevis sniegto informāciju ar lasītāju piedāvāto saturu, un interneta medijos tas tiek iekļauts aizvien biežāk. Tiesa, vēloties sadarboties ar lasītājiem un vienlaikus arī informēt viņus, dažkārt mēs šajā vēlmē mēdzam nedaudz pārcensties. Un, lūk, šeit sākas problēmas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kamēr, informāciju attiecīgi izvērtējot kā saturam atbilstošu, sadaļās "Aculiecinieks" un "Versijas" publicējam Jāņa iesūtītās bildes ar pirmo sniegu Zosēnos, Ausmas tantes meistaroto adventes vainagu un gaišo prātu pārdomas par notikumiem Latvijā un citviet pasaulē, nepamanīti nepaliek arī dažādu jomu ekspertu iesūtīti viedokļu un padomu raksti.

Šeit talkā nāk padoms, ko ikdienā ievēro ikviens žurnālists – pirms publicē, pārbaudi! Un vairākkārt! Un, tomēr reizi mūžā kāja var paslīdēt katram. Kamēr vairumam cilvēku kļūme pēc laika piemirsīsies, internets, kā zināms, gan ir nežēlīgs un par nodarījumu tā vaininiekam atgādinās mūžīgi.

Tā nu šoreiz ir gadījies arī mums. Atsaucoties "sertificētās dziednieces Lailas Ozoliņas", kas nu plašāk pazīstama arī kā Ksenija Andrijanova, "kvalificēta uztura speciāliste ar bakalaura grādu veselības aprūpē un maģistra grādu uztura zinātnē, un gandrīz vai maģistra grādu komunikācijas zinātnē", piedāvājumam, sadaļā "Viņa" tika publicēts raksts par ēdiena enerģētisko ietekmi uz cilvēka veselību.

Rezultātā uzķērāmies uz mūsu neizdarību gaidoša āķa (par tā ideju un autori vairāk lasiet šeit), iekāpjot tai pašā upē, kuru savulaik briduši arī citi vietējie un ārvalstu mediji.

Tā nu dienā, kad pašmāju sociālajos tīklos populāra kļuvusi mirkļbirka #izlasījukomentāros, piedāvājam dažus, mūsuprāt, lieliskus piemērus tam, kā interneta troļļi un sabiedrisko attiecību speciālisti, prasmīgi organizējot partizānu mārketinga aktivitātes, savulaik izjokojuši medijus.

Mazsalacas "meteorīts"

Šķietami skaļākā ažiotāža, kas savulaik izraisīta Latvijas medijos, teju katram asociējas ar krāšņo partizānu mārketinga piemēru - mobilo sakaru kompānijas Tele2 mārketinga akciju "Mazsalacas meteorīts".

2009. gada 25. oktobrī Mazsalacas novada Sēļos it kā nokrita meteorīts, vēlāk gan atklājoties, ka notikuma vieta patiesībā ir rūpīgi inscenēta. Tā aizsākās viena no pazīstamākajām reklāmas kampaņām par Tele2 tarifu plānu, notikumam rezonējot gan Latvijas, gan ārvalstu medijos.

Asiņainais Bībers

2013. gadā īslaicīgu rezonansi sabiedrībā izraisīja mirkļbirka #Cut4Bieber. To popularizēja interneta troļļu grupējums 4chan, publicējot aicinājumu Bībera faniem paust savu nosodījumu pret mūziķa nepiedodamo rīcību (kā zināms, uzlecošā popmūzikas zvaigzne tika kaunināta par niekošanos ar marihuānu), graizot ādu. Mediji šo soli noturēja par jauniešu aizsāktu aktivitāti, publikācijām, protams, sastopoties ar klaju sabiedrības sašutumu.

Facebook maksa

Pērnā gada septembrī interneta lietotāju vidū visā pasaulē ažiotāžu izraisīja satīras ziņu portāla Nationalreport.net vēstījums, ka par sociālā tīkla Facebook lietošanu turpmāk nāksies norēķināties ar mēneša maksu 2,99 ASV dolāru apmērā.

Maldinošajam apgalvojumam noticēja tūkstošiem interneta lietotāju visā pasaulē, un, kā vēstī Nozare.lv, ziņu kā patiesu savā portālā tolaik pārpublicēja arī kāds Latvijas laikraksts.

Izdomātā slimība

Lai gan šai gadījumā pie informācijas izplatības tiešā veidā nav vainojami prasmīgie interneta troļļi, pērnā gada pavasarī ārvalstu, tostarp Krievijas, medijos izskanēja ziņas par valsts prezidenta Vladimira Putina iespējamo saslimšanu, ģimenes pieaugumu un pat nāvi.

Prezidentam teju nedēļu izvairoties no atklātas iziešanas sabiedrībā, informācijas telpā virmoja visdažādākās spekulācijas un baumas par valsts galvas prombūtni, kas beigu beigās, protams, netika pierādītas.

Zvaigžņu Karu boikots

Šī gada rudenī, uz ekrāniem parādoties pirmajam leģendārās filmu sērijas Zvaigžņu kari jaunākās daļas treilerim, sociālajos tīklos strauju popularitāti un arī mediju uzmanību vien dažu stundu laikā guva apzināti radīta mirkļbirka #BoycottStarWars.

Tā lielai daļai cilvēku un, protams, arī žurnālistu lika noticēt, ka leģendārais kino darbs patiesi var tikt boikotēts rasistisku apsvērumu un "pārmērīgas aktieru etniskās dažādības" dēļ.

Patiesībā "boikotējošo" ierakstu autori bija vien labi zināmi interneta troļļi, kas pasaulei kārtējo reizi pierādīja, cik manipulējami gan dažkārt var būt mediji un arī sabiedrība.

Aizliegtie minisvārki

Publiskajā telpā virmojot nebeidzamām diskusijām par šobrīd tik aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu, ne tikai ārvalstu, bet arī pašmāju medijos publicēta informācija par pārmaiņām, ar ko sabiedrībai, iespējams, var nākties sastapties jau pavisam drīz.

Viena no uzmanību piesaistošākajām tēmām, ko šoruden publicēja kāds pašmāju laikraksts, bija spriedumi par to, kad un vai Latvijas skolās tiks aizliegta minisvārku valkāšana. Tiesa, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) šādu situācijas pavērsienu gan pagaidām vērtē kā Latvijā neiespējamu.

Vientuļās meitenes panākumi

Atgriežoties pie tēmas par partizānu mārketingu, kas teicami spēlējas arī ar mediju uzmanību, jāpiemin viens no ievērojamākajiem starptautiskajiem partizānu mārketinga piemēriem – projekts LonelyGirl15.

Tā ideja bija šķietami vienkārša un, attiecīgi, ģeniāla - kāda pusaudze, kuru stingrie vecāki it kā iesprostojuši istabā, izmantojot internetu un sociālos tīklus, sazinājās ar pasauli čatā. "Meitenes" uzņemtās filmiņas, kurās pusaudze dalījās par notikumiem "ģimenē", sasniedza vairāk nekā divus miljonus skatījumu, līdz izrādījās, ka tā bijusi vien filmu studijas pašreklāma.

Divi Mēneši

Vasaras izskaņā daļa sabiedrības noticēja pašmāju un arī ārvalstu mediju aicinājumam klātienē vērot šķietami "retu dabas parādību – divu Mēnešu sastapšanos". Par "viltus Mēnesi" tika nodēvēts Marss, medijiem pārpublicējot Amerikā populāru joku lapu māņus par šo "fenomenu".

Viltus Avatars

Šī gada septembrī internetā apzināti tika nopludināts filmas Avatars otro daļu it kā raksturojošs attēls, kas patiesībā gan izrādījās vien kadrs no visiem jau labi zināmās pirmās filmas. Iemesls, kāpēc fotogrāfiju par autentisku uzskatīja gan interneta lietotāji, gan mediji teju visā pasaulē, bija pagalam vienkāršs – attēls tika ievietots jau iepriekš ar nolūku izveidotā viltus profilā mikroblogošanas vietnē Twitter, to īsā laikā retvītojot ievērojamam lietotāju skaitam.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam