Divi ziņojumi par vardarbību dienā: palīdzību meklē biežāk, to darīt joprojām nav viegli
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pēdējo divu gadu laikā ir mazinājusies sabiedrības tolerance pret vardarbību, liecina tirgus un sabiedriskā pētījuma centra "SKDS" veiktā aptauja. Tāpat sievietes arvien biežāk vēršas pēc palīdzības un varmāka no viņām tiek nošķirts, tomēr tas nebūt nenozīmē vardarbības pārtraukšana ir kļuvusi vienkārša – to darot, joprojām nākas saskarties ar vairākiem šķēršļiem.

Aprīlī veiktās aptaujas dati parāda, ka 75 procentiem cilvēku vardarbība pret sievieti ģimenē nav pieņemama un to vajadzētu sodīt ar likumu. Tāpat netiek pausts atbalsts vardarbībai pret vīrieti – to par sodāmu uzskata 67 procenti aptaujāto. Jāpiebilst, ka pēdējo gadu laikā tolerance pret vardarbību ir mazinājusies: 2016. gadā vardarbību pret sievieti nosodīja 64 procenti aptaujāto, bet pret vīrieti – 55 procenti.

Labklājības ministrijas realizētā projekta "Vardarbībai patīk klusums" noslēguma pasākumā, kas notika ceturtdien, 16. augustā, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pastāstīja, ka upuri arvien biežāk vēršas pēc palīdzības un attiecīgi arī tiek pieņemts ievērojami vairāk lēmumu par fizisko nošķiršanu. Tomēr sacīt, ka vardarbība kļūst mazāk izplatīta un to pārtraukt ir ievērojami vienkāršāk, nevar. Krīžu centra "Skalbes" direktore, psiholoģe Zane Avotiņa skaidro, ka, lai panāktu pagaidu aizsardzību pret varmāku, ar vienu zvanu policijai var būt par maz.

Divu gadu laikā iecietība pret pāridarījumiem mazinājusies

Jau vairākkārt rakstīts, ka Latvijas iedzīvotāji pret vardarbību ir daudz iecietīgāki nekā citur Eiropas Savienībā (ES) un arī biežāk notikušajā vaino upuri, nevis varmāku. Saskaņā ar "Eirobarometra" 2016. gada ziņojumu, Latvija ir vienīgā valsts ES, kur vairāk nekā puse cilvēku (57 procenti) piekrīt tam, ka vardarbību izprovocē upuris. Tāpat nereti cilvēki uzskata – vardarbība ģimenē ir privāta lieta un notiekošajā iejaukties nevajadzētu. Šī gada aprīlī 39 procenti aptaujāto uzskatīja, ka vardarbību pret sievieti izprovocē pašas cietušās.

Aprīlī veiktā "SKDS" aptauja liecina, ka situācija, salīdzinot ar 2016. gadu, ir nedaudz uzlabojusies. Arvien vairāk cilvēku uzskata, ka vardarbība pret sievieti (un arī pret vīrieti) nav pieņemama un to vajadzētu sodīt ar likumu. Tāpat iegūtās atbildes liecina, ka absolūtais vairākums par nepareiziem atzīst gan partnera piespiešanu stāties dzimumsakaros (85 procenti), gan kolēģu fizisku aizskaršanu nepiedienīgā vai nevēlamā veidā (87 procenti). Gandrīz tikpat daudz aptaujāto (84 procenti) neatbalsta arī seksuāla rakstura e-pastu un īsziņu sūtīšanu. Negatīvi tiek vērtētas arī tādas darbības kā mēģinājumus kontrolēt partneri, neļaujot tikties un kontaktēties ar ģimeni un draugiem, atstājot bez naudas vai atņemot mobilo tālruni vai oficiālus dokumentus, kā arī seksuāla rakstura divdomīgu piezīmju vai "joku" izteikšana sievietēm uz ielas un partnera regulāru kritizēšanu, lai liktu viņam justies mazvērtīgākam.

Tajā pašā laikā daudzas no šīm darbībām netiek uzskatītas par pietiekami nozīmīgām, lai tās sodītu – 13 procenti aptaujāto uzskata, ka par pretlikumīgu nevajadzētu atzīt partnera piespiešanu stāties dzimumsakaros pret viņa gribu. Kolēģu nepiedienīgu aizskaršanu par sodāmu neuzskata 18 procenti aptaujāto, bet nevēlamu seksuāla rakstura e-pastu sūtīšanu sodīt neiesaka 20 procenti aptaujāto. Mēģinājumus kontrolēt partnerus un nepiedienīgu joku izteikšanu par sodāmiem ar likumu neuzskata teju trešdaļa aptaujāto, bet regulāru partnera kritizēšanu – teju puse aptaujāto.

Jāpiebilst, ka visas uzskaitītās situācijas sievietes par nepareizām ir atzinušas biežāk nekā vīrieši, viņas arī biežāk norāda, ka tās būtu jāpadara par pretlikumīgām.

Upuri biežāk lūdz un saņem palīdzību

"Skatoties no kriminoloģijas viedokļa, šķiet, ka tas ir traki," komentējot statistiku, kas atspoguļo pieņemtos lēmumus par varmākas nošķiršanu, saka Ints Ķuzis. Iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos ir pieņemti 187 šādi lēmumi, bet šogad šajā pašā periodā – 416. Viņš norāda, ka patiesībā situācija ir uzlabojusies, jo vardarbības indikators nav mainījies. Cietušās vienkārši biežāk vēršas pēc palīdzības, lai liegtu varmākam iespēju viņām tuvoties, ar viņām sazināties un izmantot viņu datus.

Runājot par iemesliem, kāpēc sievietes bieži neziņo par vardarbību, Ķuzis norāda, ka galvenokārt tie ir divi. Daudzi cilvēki netic, ka viņiem patiešām kāds spēj palīdzēt, bet citi vienkārši nevēlas apgrūtināt citus ar savām problēmām. "Kaut ko likt uz āru – tas šķiet aizvainojoši, tas šķiet pazemojoši," upuru sajūtas skaidro Valsts policijas priekšnieks, "bet par to ir jārunā."

Pašlaik katru dienu vidēji divi cietušie vēršas pēc palīdzības. "Tas ir nopietns skaitlis un mēs uz to reaģējam. Mēs šodien pildām faktiski ugunsdzēsēja pienākumus, šo vardarbību pārtraucot." Ķuzis norāda, ka ar seku likvidēšanu vien nepietiek, ir jāizprot, kāpēc rodas šāda situācija, jāstrādā ar cēloņiem un cieši jāsadarbojas ar sociālajiem dienestiem.

Ņemot vērā, ka vardarbība un upura nespēja aiziet no varmākas, ir sociāla problēma, Ķuzis uzsver, ka ir ļoti būtiski par to runāt. "Tas, ka policija aizbrauc un izdzen varmāku ārā, nenozīmē, ka mēs dabūsim prom. Mēs nedabūsim prom. Mēs mazinām vardarbību," viņš skaidro, ka nereti policija saņem atkārtotus izsaukumus. Pusē gadījumu, kad tiek pieņemts lēmums par nošķiršanu, varmāka nav gatavs samierināties ar lēmumu. No 800 gadījumiem, kuros varmākam ir aizliegts tuvoties upurim, 180 ir bijusi nepieciešamība uzsākt kriminālprocesu par ierobežojumu pārkāpšanu.

Aiziešanas process joprojām sarežģīts

Psiholoģe Zane Avotiņa norāda, ka vardarbības pārtraukšana var būs sarežģīta ne tikai psiholoģiski, bet arī praktiski, jo ar vienu zvanu policijai nepietiek, lai vardarbību pārtrauktu uz visiem laikiem. Strādājot ar vardarbībā cietušām sievietēm, Avotiņa ir novērojusi, ka pēc varmākas aizvākšanas no dzīvesvietas "sākas tā īstā realitāte." Ir salīdzinoši daudz procesuālo darbību, kas jāpaveic, lai varmāka neatgrieztos.

"Tev ir astoņas dienas, lai noformētu pagaidu aizsardzību un iegūtu vēl laiku," skaidro Avotiņa. Tāpat ir ļoti daudz citu jautājumu – ko iesākt ar dzīvesvietu un darbu, kā rīkoties, ja varmāka atgriežas. "Tā dzīve turpinās, un tas ir laika vai arī smaga darba jautājums, lai spētu sevi nodalīt no vardarbības," uzsver Avotiņa. Sievietes, kas regulāri cieš no vardarbības, viņa aicina sagatavoties dažādām situācijām, lai spētu tajās rīkoties. Piemēram, uzbrukuma gadījumā nevajadzētu zvanīt policijai varmākas klātbūtnē.

Psiholoģe ir dzirdējusi arī par gadījumiem, kad sieviete aizstāvoties savaino vardarbības veicēju. "Kad ierodas policija, tad sanāk, ka viņa ir tā, kas ir nodarījusi pāri." Tāpat ir bijuši gadījumi, kad varmāka, dzirdot, ka tiek izsaukta policija, saņemas un nomierinās, radot iespaidu, ka sauciens pēc palīdzības bijis nepamatots. "Vardarbīga rīcība ir apzināti izvēlēta uzvedība," uzsver Avotiņa. Turklāt vardarbīgas personas ļoti bieži sabiedrībā tiek uzskatītas par cienījamām un patīkamām personām, kas vēl vairāk var apgrūtināt cietušās personas iespējas vērsties pēc palīdzības un to saņemt.

Avotiņa norāda, ka, lai arī reizēm nav citas iespējas, kā vienkārši paņemt pirmās mantas, kas pagadās, vardarbības pārtraukšanas var prasīt zināmu sagatavošanos. Ir vērsts ne tikai sagatavot bēgšanas plānu un jau laikus sakrāmēt somu, bet noskaidrot arī to, kur atrodas tuvākā iestāde, kas var sniegt palīdzību. Psiholoģe norāda, ka tūlītēju nošķiršanu ir iespējams panākt tikai tad, ja policija ierodas notikuma vietā un konstatē vardarbības faktu.

Kā rīkoties, ja ciet no vardarbības

  • Zvani policijai 110, ja esi apdraudēta.
  • Policija var pieņemt tūlītēju lēmumu par vardarbības veicēja nošķiršanu uz laiku līdz astoņām diennaktīm, ja tu tam piekrīti. Ja policija nepiedāvā iespēju piemērot tūlītēju nošķiršanu, pieprasi to pati. Tev ir tādas tiesības! Ja konkrētajā gadījumā tūlītēju nošķiršanu nav iespējams piemērot, policija tev to paskaidros un piedāvās citas iespējas, kā novērst vardarbības atkārtošanos.
  • Lai aizsardzība turpinātos ilgāk, policijas izsaukuma laikā tu vari uzreiz aizpildīt arī pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Policija to nosūtīs tiesai.
  • Ja varmāka pārkāpj policijas lēmumu par nošķiršanu vai tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, zvani policijai. Lēmuma pārkāpšana ir sodāma darbība.
  • Par nodarītajiem miesas bojājumiem, seksuālu vardarbību, bojāto mantu, vajāšanu, draudiem, par nelikumīgu iekļūšanu mājoklī, tiesas lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pārkāpumu policija ierosinās krimināllietu. Var būt gadījumi, kad kriminālprocesa ierosināšanai policija lūgs tavu piekrišanu (iesniegumu). Ja ir uzsākts kriminālprocess, tu vari lūgt, lai varmākam piemēro drošības līdzekli – netuvoties tev vai kādai konkrētai vietai.
  • Ja vardarbība pret tevi notika tava bērna klātbūtnē, varmāka tiks sodīts par emocionālu vardarbību pret bērnu.

Avots: brošūra "Vardarbībai patīk klusums"

Vairāk par to, kā atpazīt vardarbību, kā to pārtraukt un kādi aizsardzības pasākumi tiek piedāvāti, vari atrast šajā informatīvajā materiālā. Palīdzību vari meklēt arī šeit un, zvanot pa tālruni 116006

Source

DELFI Viņa

Tags

Emocionāla vardarbība Ints Ķuzis Lasāmgabali Valsts policija Vardarbība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form