Kad svarīgs pat viens burts. Kā Latvijā nomainīt vārdu un uzvārdu, ja to vēlies
Foto: Shutterstock

"Vīram bija tik foršs uzvārds, ka dzimtsarakstu nodaļā to paņēma pat viens no lieciniekiem." Visticamāk, daudzi ir dzirdējuši šo joku, bet kāds varbūt pat aizdomājies par vārda vai uzvārda maiņu. Kā noskaidroja "Delfi", Latvijā to var izdarīt jebkurā brīdī, nepieciešama tikai vēlme un skaidrs pamatojums, bet tagad par visu pēc kārtas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nomainīt savu vārdu un uzvārdu var ikviens Latvijas pilsonis un nepilsonis, izņemot ārzemniekus. Procedūra ir diezgan vienkārša – nepieciešams aiziet uz jebkuru no Latvijas teritorijā esošajām 122 dzimtsarakstu nodaļām un iesniegt pieteikumu ar prasību mainīt vārdu, uzvārdu vai abus. Galvenais, nedrīkst aizmirst paņemt līdzi pasi vai ID karti.

Taču jāņem vērā dažas nianses, par kurām portālam "Delfi" pastāstīja Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere.

Likuma burts


Vārdu un uzvārdu nevar mainīt cilvēki, kuri ir jaunāki par 15 gadiem. "Tāds bērns var kaut ko mainīt tikai tādā situācijā, ja viens vai abi viņa vecāki notiesāti par smaga nozieguma izdarīšanu. Bet, ja ir sasniegts 15 gadu vecums, iesniegumam jāpievieno vecāku piekrišana šādai procedūrai. Savukārt pēc 18 gadu vecuma visas darbības var veikt patstāvīgi," paskaidro Solvita Saukuma-Laimere.

Kad svarīgs pat viens burts. Kā Latvijā nomainīt vārdu un uzvārdu, ja to vēlies
Foto: Shutterstock

Lai mainītu vārdu, likums paredz šādus gadījumus:

1) ja vārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, t.i., slikti skan, ir ar nepatīkamu nozīmi vai vienkārši ir cilvēkam apgrūtinošs;
2) ja cilvēks savam vārdam grib pievienot vēl vienu, taču nedrīkst būt vairāk par diviem vārdiem.

Ar uzvārdu tāpat:

1) ja ar to ir grūtības iekļauties sabiedrībā;
2) ja cilvēks vēlas pārņemt vai pievienot savam uzvārdam laulātā partnera uzvārdu, t.i., ja pēc laulības slēgšanas tas netika uzreiz izdarīts, bet pēc gada vai 10 gadiem to izlemj izdarīt;
3) ir iespējams pārņemt savu tiešo radinieku uzvārdu – vectēva, vecāsmātes vai vēl senāku radinieku uzvārdu;
4) tāpat ir iespējams atgriezt savu iepriekšējo uzvārdu pēc šķiršanās, ja tas netika izdarīts uzreiz;
5) ir iespēja mainīt vārdu vai uzvārdu, ja cilvēks ir mainījis dzimumu.

Cik tas maksā


Valsts nodeva par vārda vai uzvārda maiņu ir 71 eiro un 14 centi. Ja cilvēks vēlas mainīt abus, tad summa dubultojas. Ja uzvārds tiek mainīts laulības reģistrācijas laikā, nodeva nav jāmaksā.
Ilguma ziņā šie procesi neatšķiras. Vienīgi viss var ieilgt, vācot nepieciešamos dokumentus dzimtas uzvārda saņemšanai. Tad jāpierāda, ka konkrētais uzvārds tiešām ir personas dzimtā, un jāuzrāda visa saistību virkne.

Bet, ja vārda vai uzvārda dēļ ir sarežģījumi iekļauties sabiedrībā un cilvēks vēlas to mainīt, viņam papildus jāsniedz savs paskaidrojums par to, kā pašreizējais vārds vai uzvārds traucē un kā jaunais atvieglotu ikdienas gaitas. Ja dzimtsarakstu nodaļa akceptēs jūsu iesniegumu, jūs varat mainīt pasi.

Vārda un uzvārda maiņai ir viens likums un vienādi noteikumi.

Jānis vai Džanis


Katru reizi, kad par vārda vai uzvārda maiņas iemeslu norādītas "grūtības iekļauties sabiedrībā", tas tiek izskatīts individuāli, ņemot vērā, ka iemesli var būt dažādi.

"Kādam konkrētais vārds var neizraisīt nekādas emocijas, bet citam – psiholoģisku un emocionālu protestu. Visbiežāk atsakām, ja nav ievērots Valsts valodas likums par pareizu vārda rakstību. Piemēram, Aleksandrs vēlas saglabāt savam vārdam krievu valodas rakstību, bet latviskajā variantā viņa vārdam ir nepieciešama galotne "s". Mums ir pienākums visiem vārdiem pievienot pareizo nobeigumu. Tāpat nedrīkst rakstīt savu vārdu ar tādiem burtiem, kādu nav latviešu alfabētā, – "x" un "y". Dzimtsarakstu nodaļa atsaka arī sodāmības gadījumā, bet šādā situācijā cilvēkam nav jāveic papildu izpēte – dzimtsarakstu nodaļas darbinieki pārbaudīs paši. Kopumā atteikumu ir maz – 2019. gadā bija vien seši."

Runājot par uzvārdiem, tos visbiežāk maina vai pievieno sievietes, taču šādu iespēju izmanto arī vīrieši. Pēc Saukumas-Laimeres teiktā, ir fiksēts pietiekami daudz gadījumu, kad vīrietim viņa uzvārds nav licies piemērots vai ērts vai viņš nolēmis pārņemt laulātās uzvārdu. Tādās situācijās neviens neprasa iemeslu. Cilvēki paši izvēlas, kādu uzvārdu ņemt ģimenē.

Kad svarīgs pat viens burts. Kā Latvijā nomainīt vārdu un uzvārdu, ja to vēlies
Foto: Shutterstock

Savukārt ar dubultā uzvārda došanu bērnam ir nianses. Ja vecākiem ir atšķirīgi uzvārdi, tad bērnam var dot vai nu vienu, vai otru, piemēram, Kalniņš un Bērziņa nevar bērnam dot uzvārdu Kalniņš–Bērziņš. Taču, ja kādam no vecākiem ir dubultais uzvārds, tad tādu var dot arī bērnam.

"Pēc statistikas, uzvārdu Latvijā maina daudz biežāk nekā vārdu. 2019. gadā vārds tika mainīts 207, bet uzvārds 1184 gadījumos. Un šie skaitļi gadu no gada ir salīdzinoši vienādi. Šobrīd cilvēki iespēju nomainīt vārdu vai uzvārdu izmanto daudz biežāk. Turklāt visbiežākais iemesls uzvārda maiņai ir vēlme pārņemt dzimtas uzvārdu. T.i., visbiežāk cilvēki vēlas pārņemt vecmāmiņas vai vectētiņa uzvārdu, bet ne laulātā. Otrajā vietā – laulību uzvārdi, bet trešajā – tie, kuriem ir grūtības iekļauties sabiedrībā. Ja runājam par vārda maiņu, tad šis iemesls ieņem pirmo vietu."

"Man bija interesants atgadījums, kad uz dzimtsarakstu nodaļu piezvanīja kungs no ASV, pēc izcelsmes latvietis. Viņš ASV jau bija nodzīvojis daudzus gadus ar pavisam normālu vārdu – Janis. Amerikāņu pasē viņa vārds bija ierakstīts bez garumzīmes. Viņš jautāja, vai ir iespēja mainīt šo vārdu. Tas tādēļ, ka viņš turējās 30 gadus un beidzot neizturēja, jo viņa vārdu pastāvīgi izkropļoja. Katru reizi, kad viņš atradās nepazīstamā vietā, svešu cilvēku ieskauts, visi gaidīja, ka ieradīsies sieviete, bet parādījās viņš. Visiem tas bija šoks, jo ASV "Janis" izrunā kā "Dženisa". Taču es nekā viņam nespēju palīdzēt."

Pēc Solvitas vārdiem, vārdu maina galvenokārt sarežģītās izrunas dēļ – ja tajā ir mīkstinājumi vai garumzīmes. Latvijā mēs to viegli uztveram, jo dzīvojam taču tādā kultūrā, bet ārzemēs cilvēkam rodas psiholoģisks diskomforts, kad viņa vārdu vai uzvārdu nemitīgi izkropļo vai viņam nepieņemamā kārtā saīsina. Šādos gadījumos cilvēki ir norādījuši, ka viņiem, piemēram, ar vārdu Jūlija, Natālija, Stefānija, Jeļena, Jeļizaveta vai Marija ir problēmas ārzemēs. Viņi savu vārdu mainīja, vienkārši noņemot vienu vai divus burtus, – Julia, Natalia, Stefania, Helena, Elizabete, Maria. Tāpat ir gadījumi, kad vārds Nadežda mainīts uz Nadina.

Citi vārda maiņas iemesli ir tīri subjektīvi, kad Ieva, piemēram, nevar sevi asociēt ar šo vārdu. Turklāt viņa zina, ka vecāki kādreiz bija dilemmas priekšā – dot meitiņai vārdu Ieva vai Dace. Vai arī Inese pastāstīja tādu stāstu – tēvs nolēma saukt viņu par Inesi, bet mamma gribēja dot vārdu Liene, taču pēc tam tētis nolēma aiziet no ģimenes, par meitu neinteresējās, un tas sievietei sagādāja tādas ciešanas un sāpes, ka viņa nolēma atteikties no vārda Inese. Saukuma-Laimere stāsta, ka ir lietas, kuras jūt tikai pats cilvēks, un nākas paļauties uz viņa argumentāciju.

"Līdzīgi iemesli tiek norādīti, arī mainot uzvārdu. Mums bieži nākas lasīt iesniegumus, ka cilvēkam ir tēva uzvārds, bet viņš nemaz nepazīst savu tēvu, jo tēvs nav piedalījies viņa dzīvē. Un tad cilvēki izvēlas pārņemt mātes vai dzimtas uzvārdu. Tāpat uzvārds var būt cilvēkam nepatīkams, piemēram, Klucis, Pupovs, Ciska, Spalīte. Nereti cilvēki ar tādu uzvārdu maina kādu burtu vai noņem mīkstinājumu. Ja uzvārds ir garš vai slikti izrunājams, var noņemt kādu daļu no tā. Mums ir daudz gadījumu, kad cilvēki izdomā sev uzvārdu. Tas notiek tad, ja cilvēkam nav kontaktu ar savu dzimtu, ja ģimenes locekļi viņu atgrūž un viņš nejūtas kā daļa no tās. Tad cilvēks izlemj sākt savu dzimtu un jaunu dzīvi."

Ir arī tādi gadījumi, kad uzvārds vīrietim beidzas ar burtu "a" vai "e". Piemēram, Dančauska, Dubina, Eglīte. Taču vīriešiem nepatīk sieviešu dzimtes galotne, lai gan pēc pareizrakstības likumiem cilvēks var būt Jānis Eglīte. Vienkārši pats Jānis to nevēlas un maina savu uzvārdu uz vīriešu dzimti.

Pēdējā laikā Saukuma-Laimere ar kolēģiem pamanījusi tendenci, ka cilvēki nevēlas dzīvot ar vārdu vai uzvārdu, kas raksturīgs mūsu kultūras telpai, un vēlas mainīt uz starptautiski ierastāku. Ir arī tādi piemēri, kad cilvēks ar uzvārdu Vinogradovs vai Kopeikins vairs nevēlas šādu uzvārdu, jo dzīvo latviešu vidē ar latviešu kolēģiem un draugiem un vēlas pārņemt latviskāku uzvārdu. Ir bijuši arī tādi precedenti, ka krievu izcelsmes uzvārdi mainīti uz starptautiskiem, lai pēc uzvārda nevarētu noteikt piederību pie konkrētas tautības.

"Es atminos gadījumu, kad pie manis atnāca māte, kura ar bērnu dzīvoja Norvēģijā. Bērnam un viņai bija uzvārds Ivanova. Māte pastāstīja, ka bērnam nācies nomainīt jau vairākus bērnudārzus, jo viņu izstūma no kolektīva. Vienkārši kāds bērnudārzā saprata, ka uzvārds "Ivanova" varētu attiekties uz krievu tautību, un citi bērni pēc tam negribēja ar konkrēto krievu bērnu sarunāties. Lai turpmāk nebūtu nekādu problēmu, māte nolēma mainīt uzvārdu. Bet visbiežāk ārvalstīs dzīvojošie maina tādus uzvārdus kā Kalniņš un Bērziņš, jo ārzemniekiem ir grūti tos izrunāt."

Uzvārds un dzimta

Kad svarīgs pat viens burts. Kā Latvijā nomainīt vārdu un uzvārdu, ja to vēlies
Foto: Shutterstock

Uz dzimtsarakstu nodaļu nāk arī pusaudži, lai mainītu savu specifisko vārdu, kuru citi bērni izkropļo un izdomā apvainojumus. Tāpēc, reģistrējot bērna vārdu, darbinieki vienmēr cenšas pievērst vecāku uzmanību tādiem vārdiem kā, piemēram, Saulīte. Vārds, protams, ir mīlīgs un piestāv 3–4 gadus vecam bērnam, bet kā ar to jutīsies cilvēks, sasniedzot 30–40 gadu vecumu? Vecāki bieži vien nedomā par sekām: māte lasījusi romānu, kura varoni sauc Maksima, un nolēmusi nosaukt tā savu meitu. It kā skaists vārds, bet kā ar tādu dzīvot Latvijā, kur šis vārds var radīt pilnīgi citas asociācijas?

"Gadās, ka kāds atskrien uz dzimtsarakstu nodaļu pēc tam, kad viņu nosaukuši par Jāni-Bāni. Bet gadās arī tā, ka cilvēks 70 gadus dzīvojis ar vārdu Veronika, bet tikai dzīves beigās iet uz dzimtsarakstu nodaļu un maina to uz Skaidrīte, jo māte vēlējusies dot meitenītei tieši šādu vārdu. Viss ir individuāli. Daži pēc vārda maiņas zvana un saka, ka jaunais vārds ir palīdzējis dzīvē un viņa/viņš kļuvis laimīgs. Bet gadās arī, ka pēc dažiem gadiem kāds jauno vārdu maina atpakaļ uz veco, jo ar jauno vārdu cilvēks pārstāj sevi pazīt un arī ģimene un draugi turpina saukt viņu vecajā vārdā. Katru gadu ir pa 10 tādiem gadījumiem, bet uz tiem neattiecas šķiršanās gadījumi. Pa 10–12 gadījumiem gadā ir tādi, kad abi paņēmuši dubulto uzvārdu. Ļoti reti ir gadījumi, kad vīrieši paņēmuši sievas uzvārdu. Pa 3–4 gadījumiem gadā ir tādi, kad cilvēki nolēmuši mainīt dzimumu, parasti mainot savu vārdu un uzvārdu jaunajā dzimumā. Ja tas nav iespējams, tad pilnībā maina visu, lai sāktu dzīvi no nulles. Vēl retāk, līdz 2–3 cilvēkiem gadā (dažreiz arī nav neviena), slaveni cilvēki maina savu īsto vārdu un uzvārdu uz pseidonīmu. Lielākā daļa pseidonīma dēļ gan pasi nemaina."

Ja runājam par Latvijas slavenībām, tad zināms, ka sava vārda maiņā publiski ir atzinusies latviešu aktrise un modele Dārta Danēviča. Pasē viņa nomainīja savu vārdu no Ineses uz Dārtu. Dārta to skaidroja ar to, ka tic skaņu ietekmei uz cilvēku. Un viņas maigais vārds Inese pastiprināja aktrises jūtīgumu un vieglumu. Savukārt vārdā Dārta ir stiprie burti "d" un "r". Dārta ticēja, ka tāds vārds dos viņai vairāk spēka, un tagad viņa jūtas daudz stiprāka un drosmīgāka.

Tags

Attiecības Ģimene Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form