Neviens negrib dzirdēt melīgu runātāju, pietiek ar politiķiem. Biežākās kļūdas uzstājoties
Foto: Shutterstock

Runāšana lielākas vai mazākas publikas priekšā ir pienākums, kas laiku pa laikam jāveic ikvienam – skolā, universitātē, darbavietā un citur. Lai arī ieteikumu, kā to pareizi darīt, netrūkst, joprojām ir daudzi, kuru uzstāšanos vai prezentāciju noklausīties ir ļoti grūti. Tām trūkst dzīvīguma, asuma un aizrautības. Protams, gadās arī, ka runas laikā paustās emocijas ir krietni vien pārspīlētas.

Tuvojoties DELFI publiskās uzstāšanās praktiskajai konferencei "uz:RUNA", piedāvājam iepazīties ar biežākajām kļūdām, veidojot uzstāšanos. Stāsta viena no konferences lektorēm, runas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa.

"Tipiska kļūda ir milzīgas rūpes par to, ko par mani padomās," norāda Daudziņa, "cilvēki bieži pārlieku koncentrējas uz dažādiem ārējiem savas pievilcības aspektiem. Tie, protams, arī ir svarīgi, bet, nav un nekad nekļūs par galvenajiem kritērijiem savstarpējā saskarsmē." Pedagoģe uzsver, ka pats būtiskākais, dodoties runāt ar lielāku vai mazāku publiku, ir padomāt par to, kāpēc vispār tiek runāts. Ir jāsaprot, ko vēlies. Uzdod sev jautājumu, vai tu plāno runāt, jo patiešām gribi kaut ko panākt, vai dari to tikai tāpēc, ka to kāds lika. No malas uzspiesta runa bez personīgas ieinteresētības nekad nebūs veiksmīga.

Otra lieta, kam jāpievērš uzmanība, ir publikas gaidas. Mēģini iejusties publikas ādā. Tas ietver klausītāju zināšanu, vēlmju un izpratnes izvērtēšanu. "Viņi tur sēž "ķeksīša dēļ" vai patiešām vēlas kaut ko dzirdēt? Katra publika kaut ko gaida. Kas tas ir?" Daudziņa uzsver, ka ir jācenšas atrast atbildes uz šiem jautājumiem. Ir jākoncentrējas uz publiku un jāmēģina ar viņiem nonākt saskarsmē.

Runas pedagoģe uzsver, ka nevajag norobežoties un satraukties par to, ko publika padomās. "To vispār nav iespējams ietekmēt. Viņi kaut ko nodomā, jau tevi ieraugot. Un katrs padomā kaut ko citu, atkarībā no sava vecuma, dzimuma, noskaņojuma, izglītības līmeņa un iepriekšējās dzīves pieredzes. Domas par citu vērtējumu tikai kavē – ir jākoncentrējas uz to, ko tu vēlies panākt no šīs tikšanās. Svarīgi uzstāties saskaņā ar savu gaumi, stilu un kritērijiem.

"Cilvēki mēdz censties būt gudrāki, interesantāki, humorīgāki un citādi atšķirīgi no tā, kādi viņi patiesībā ir. Katram vajadzētu noticēt, ka viņš varētu būt citiem cilvēkiem patiesi interesants tikai tad, kad uzdrīkstēsies būt absolūti dabisks, konkrēts un ļoti mērķtiecīgs. Tikai tāds cilvēks kļūs citiem interesants, jo viņam ir sava vajadzība un viņš ir patiess," uzsver Daudziņa. Viņa norāda, ka parasti ir ļoti interesanti vērot mazus bērnus, kas pilnībā koncentrējas uz paveicamo, nedomājot par apkārtējo viedokli.

"Milzīgā vēlme izlēkt no biksēm vai uzlēkt augstāk par savu pēcpusi," kļūdu uzstājoties nosauc speciāliste, "atstāj ļoti nepievilcīgu iespaidu, jo cilvēks nodod sevi, – viņš uzreiz nodod, ka tas patiesībā nav viņš." Tas, ko viņš parāda, ir viņa priekšstats par to, kādam jābūt aizrautīgam runātājam.

Pedagoģe neslēpj, ka publiska uzstāšanās prasa ļoti lielu enerģiju un daudz emociju. Runātājām ir jāgrib dalīties piedzīvojumā ar publiku. "Labs runātājs var būt tikai tāds, kurš pats ir ļoti, ļoti ieinteresēts šajā lietā, kam pašam deg acis." Ir jābūt vēlmei būt dzīvā saziņā ar saviem klausītājiem. Tādos gadījumos cilvēks patiešām var kļūt ļoti krāsains un enerģisks, bet tas notiek dabiski. "Neviens negrib redzēt ne falšu prieku, ne falšu gudrību, ne falšu un samākslotu enerģiskumu. Tas ir melīgi. Cilvēki ir noguruši no melīgajiem politiķiem. Viņiem nevajag melīgu publisko runātāju."

Daudziņa gan piebilst, ka ir jārunā skaļi un skaidri. "Tas, protams, būtu vēlams, jo tad, ja cilvēki nedzird, ko runātājs saka, viņi kļūst ērcīgi. Uztvere notiek uz viņu enerģijas rēķina. Klausītājiem ir ļoti jāsasprindzina dzirde, lai uzklausītu klusu runātāju. Tas viņus padara satracinātus, jo tērē viņu spēkus." Šādos gadījumos cilvēki cenšas klausīties, ātri nogurst un vairs nespēj koncentrēties uz runāto.

Runājot skaļāk, cilvēks iegūst dubultu labumu. Publika spēj uztvert dzirdēto un tik ātri nenogurst, bet pašam rodas pārliecība par saviem spēkiem. "Tu sāc dzirdēt savu drošo, spēcīgo balsi un pats iekšēji nomierinies, jo sajūties kā līderis."

Publiskās uzstāšanās praktiskā konference "uz:RUNA" notiks 17. maijā no plkst. 9.00 līdz 17.00 arhitektūras un mediju centrā "H2O 6" Rīgā, Durbes ielā 4.

Konferencei būs teorētiskā daļa, kā arī tā piedāvās praktiskās nodarbības. Lektori būs Runas skolas dibinātājs, lektors, režisors Viesturs Meikšāns, komunikācijas trenere, autore, žurnāliste Krista Vāvere, runas pedagoģe ar 20 gadu pieredzi aktrise Zane Daudziņa, kā arī stand-up komiķis un improvizators Jānis Skutelis. Pasākuma teorētiskajā daļā tiks apskatītas tādas tēmas kā runas dramaturģijas pamatprincipi, veiksmīgas publiskās runas psihofizika, runātāja harismas veidošana, emociju pielietošana runā, kā arī humors kā instruments publiskajā runā.

Praktiskajās nodarbībās, kuras vadīs Meikšāns, Daudziņa, Vāvere, Skutelis, Heidi Svane no Dānijas, Artūrs Breidaks un Ilze Dzenovska, dalībniekiem būs iespēja apgūt teksta veidošanu un būvēšanu, iepazīstot, kā atsevišķi teksta struktūru modeļi var izmainīt visu runu līdz nepazīšanai, apzināt bailes no publiskas uzstāšanās un izmēģināt metodes uztraukuma mazināšanai, apgūt prasmes, kā pareiza, spēcīga un veselīga elpošana var padarīt jūsu uzstāšanos daudz pārliecinošāku un satikties ar savas publiskās uzstāšanās ļaunāko murgu, izbaudot, kā ir, kad visa runa pilnībā izgāžas, tādējādi iepazīstot vienu no efektīvākajiem uztraukuma mazināšanas treniņiem.

Standarta reģistrācijas maksa iekļauj gan konferences teorētiskās daļas, gan divu praktisko nodarbību apmeklējumu.

Reģistrēties pasākumam iespējams šeit.

Source

DELFI Viņa

Tags

Karjera Zane Daudziņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form