Pieci cilvēku tipi, kas nekad nesasniedz izvirzītos mērķus  (2)

"Delfi Woman" piedāvā izklāstu par pieciem cilvēku tipiem, kas regulāri sev izvirza mērķus, bet gandrīz nekad nesasniedz plānoto. Pamēģini atrast sevi... Esam pārliecināti, ka mūsu lasītājiem viss ir kārtībā ar nosprausto mērķu sasniegšanu, tāpēc pamēģini atrast starp tiem savus draugus!

Viens no visbiežāk satiktajiem cilvēku tipiem – dievina dot sev solījumus un kalt plānus, bet gandrīz vienmēr tie ir maksimāli izplūduši. "Jaunajā gadā sākšu tievēt," viņš saka un ar prieku turpina ēst burgerus un biezpienmaizītes.

Risinājums: šī tipa pārstāvjiem īsts glābiņš būs detalizētāka plānošana – ir jāizdomā, kā tieši sasniegt nosprausto mērķi. Kādus vingrojumus jāveic, no kāda ēdiena jāatsakās un kādu diētu izmēģināt. Vislabāk visu uzrakstīt uz lapas un padalīties ar konkrētajiem plāniem ar radiem un draugiem. Jo vairāk cilvēku satiekoties jautās: "Nu, cik tad tu kilogramus nometi?", jo šī tipa cilvēkiem būs labāk.

Risinājums: nav obligāti izstrādāt savu dzīvi pa stundām, pietiek saplānot vienu konkrētu soli. Piemēram, ja ir dots solījums iemācīties valodu, vispirms ir jāizpēta tirgus un jāaptaujā paziņas un tuvinieki. Pēc tam ieplāno aiziet uz tikšanos un tā tālāk.

Risinājums: lai cik dīvaini nebūtu, šī tipa cilvēkiem risinājums ir ļoti vienkāršs – neizvirzīt sev mērķus, kuriem viņi paši patiesībā netic. Savukārt ja tu jau uzstādīji mērķi, tad katru rītu pārliecini sevi, ka tev viss izdosies. Motivēt sevi pirms katra mērķa nospraušanas – tas ir kā tīrīt zobus. Vairums cilvēku tīra tos divreiz dienā un neuzskata to par muļķību. Pārliecini sevi, ka tev viss izdosies, un dari to katru dienu.

Risinājums: problēmas atzīšana – pirmais solis pretim risinājumam. Tev katrā gadījumā ir jāķer mirklis, kad tev mēģina novērst uzmanību. Pretošanās, šajā gadījumā, apkārtējo ietekmei var palīdzēt sekojoša apsvēršana. Daudzi psihologi uzskata, ka patiesībā draugi un pat radinieki var apzināti vai neapzināti sabotēt tavu "darbu ar sevi" – šajā gadījumā viņiem nāksies kritiski palūkoties arī uz savu dzīvi, bet tas daudziem nepatīk. Pavēro – ja šis ir tavs gadījums, iespējams, ar saviem grandiozajiem plāniem tev ir vērts "aiziet pagrīdē" un pie mēģinājuma aizvilināt tevi uz bāru nodarbību vietā, izvairīgi atbildēt "es šodien nevaru", nevis, kā parasti, "ha, lūzeri, es iešu mācīties jaunu valodu, bet jūs turpiniet nodzerties, paskatīšos uz jums pēc gadiem desmit".

Risinājums: Tādiem cilvēkiem vajag vienkārši aizdomāties par to, ko tieši iepriekš viņi ir sasnieguši nekavējoties, un saprast, ka patiesībā – neko. Staigāt viņi ir mācījušies, kā minimums, pusgadu. Izrunāt pat visvienkāršākos vārdus – trīs vai četrus gadus. Reizrēķina tabulu mācījās, labākajā gadījumā – dažas nedēļas. Diemžēl sūrā dzīves patiesība ir tāda – kaut kādu rezultātu sasniegšana prasa laiku.