Hemoroīdi, bet vai tikai?

Apmēram pusi no Eiropas Savienības iedzīvotājiem dzīves laikā ir piemeklējušas hemoroidālo slimību saistītas problēmas, bet 86% pacientu ir palielināti iekšējie hemoroīdu mezgli, lielākoties neizraisot nekādus simptomus. Neviļus rodas jautājums – ja jau hemoroīdi sastopami tik bieži, tad visas sūdzības tik un tā būs saistāmas ar šo slimību, un ārsta apmeklējums diagnozes precizēšanai nav nepieciešams. Turklāt ir uzskats, ka hemoroīdi nav ļaundabīga slimība un neapmeklējot ārstu un ārstējoties pašiem, neko ielaist nevar. Vilinoši būtu uzsākt ārstēšanos pašam, izmantojot pieejamo literatūru un medikamentu reklāmas gan presē, gan internetā, un aptiekā iegādāties bezrecepšu medikamentus šīs slimības ārstēšanai. Par labdabīgām kaitēm, kuras satopamas bez hemoroīdiem, stāsta Veselības centrs 4 (VC4) Baltijas Vēnu klīnikas flebologs, ķirurgs ar specializāciju proktoloģijā Pēteris Gerke.

Vai tikai hemoroīdi?


Protams, hemoroīdi ieņem pirmo vietu visu taisnās zarnas slimību vidū, šķiet, vismaz Latvijā šai slimībai ir tendence pieaugt. No otras puses šī slimība ne tuvu nav vienīgā, kura var izraisīt kādas sūdzības. Ir virkne salīdzinoši "nevainīgu" slimību, kuras arī ielaižot vismaz dzīvības briesmas nedraud, bet eksistē arī tādas slimības, kuru savlaicīga atklāšana ir pamatu pamats pacienta tālākai sekmīgai izārstēšanai un pat dzīvības glābšanai.

Anālās gļotādas plīsumu pārsvarā izraisa ilgstoši aizcietējumi, cietas vēdera izejas laikā rodoties gļotādas defektam. Izveidojas sava veida "apburtais loks" - pacients cenšas maksimāli novilcināt vēdera izeju, jo zina, ka tā sagādās stipras sāpes, līdz ar to slēdzējmuskuļa sasprindzinājums (spazmas) būtiski apgrūtina vēdera izeju un rada nelabvēlīgus apstākļus gļotādas defekta normālai sadzīšanai.

Ārstēšanas pamatā svarīgi pārtraukt slimības progresēšanas "apburto loku". Svarīgi ārstēt aizcietējumus, iekaisumu, kā arī tiešā veidā samazināt slēdzējmuskulatūras sasprindzinājumu un sāpes. Paasinājuma gadījumā nepieciešami speciāli vēdera izeju veicinoši medikamenti, bet pēc saasinājuma likvidēšanas un medikamentozas vai ķirurģiskas izārstēšanas regulāra vēdera izeja jāpanāk ar diētas un ieradumu maiņas palīdzību. Parasti lieto speciālas ziedes vai svecītes, kas satur iekaisumu mazinošas un pretsāpju vielas, kā arī vielas, kas tiešā veidā atslābina slēdzējmuskuli.

Pēdējos gados botulīna toksīnu kā metodi izmanto arī anālās gļotādas plīsuma ārstēšanā, samazinot augsto slēdzējmuskuļa sasprindzinājumu (injicējot jebkurā muskulī, tas uz laiku rada tā paralīzi). Parasti gan preparāta injekcijas lieto tikai gadījumos, kad cita medikamentoza ārstēšana nelīdz un jāsāk apsvērt par ķirurģisku iejaukšanos. Biežāk lietotās ķirurģiskās ārstēšanas metodes ir anālā slēdzējmuskuļa paplašināšana, ko parasti kombinē ar anālā plīsuma izgriešanu, kā arī daļēja slēdzējumuskuļa šķiedru pardalīšana. Operācijas var veikt dienas stacionāra apstākļos, ilgstoša ārstēšanās slimnīcā nepieciešama tikai retos gadījumos.

Polipi ir labdabīgi audzēji, kas atrodas taisnās vai resnās zarnas gļotādā. To gadījumā parasti vērojama asiņošana, iespējami pastiprināti gļotaini izdalījumi no taisnās zarnas. Tā kā visiem polipiem laika gaitā ir tendence pārveidoties par ļaundabīgu audzēju (vēzi), to diagnosticēšanas gadījumā nepieciešama polipu noņemšana. Tos var noņemt ar endoskopu, bet lielu un zemu stāvošu taisnās zarnas polipu gadījumā nepieciešama operācija.

Kondilomas ir ādas veidojumi starpenē. Slimība izpaužas kā veidojumi, kuri palielinās apjomā. Ar laiku tie var asiņot vai citādi traucēt. Ja kondilomas ir nelielas, tās sekmīgi var ārstēt ar medikamentiem, bet lielāku veidojumu gadījumā nepieciešama to likvidēšana ķirurģiskā ceļā, parasti ar lāzera vai elektroskalpeļa palīdzību.

Sastrutojumi anālās atveres rajonā izpaužas kā sāpīgs veidojums, paralēli ir arī akūtam iekaisumam raksturīgās pazīmes (temperatūra, drudzis, veidojuma sajūta u.c.). Šādos gadījumos nepieciešama tūlītēja ķirurģiska iejaukšanās - strutu evakuācija. Sastrutojumu gaita anālās atveres rajonā parasti atšķiras no sastrutojumiem citās ķermeņa vietās. Infekcija audos ap anālo atveri nonāk no taisnās zarnas, tāpēc šo operāciju var apvienot ar taisnās zarnas gļotādas defekta korekciju, caur kuru infekcija audos ir nonākusi. Slimība var komplicēties ar fistulas (patoloģiska kanāla starp taisno zarnu un starpenes ādu) izveidi, kuras gadījumā var līdzēt tikai atkārtota operācija.

"Sinus pilonidalis" pēc savas būtības ir patoloģiski kanāliņi, kas atrodami krustu un astes kaula apvidū, mugurpusē, pa viduslīniju. Biežāk šī slimība sastopama jauniem vīriešiem un izpaužas kā atverīte šajā rajonā, no kuras var būt izdalījumi. Slimības izcelsme īsti nav skaidra un gadu gaitā tās nosaukums pat īsti nav latviskots. Ir autori, kas uzskata, ka slimība ir iedzimta, citi autori - ka tā ir iegūta, par pamatu minot pastāvīgo berzi sēžas rievā, ko pastiprina esošais apmatojums. Slimība biežāk sastopama dienvidu zemēs, iespējams, karstā klimata dēļ, kas veicina svīšanu, kā arī dēļ tā, ka šo zemju iedzīvotājiem ķermeņa apmatojums ir izteiktāks. Akūta sastrutojuma gadījumā nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Plānveida operācijas laikā parasti rekomendē lēverveida plastisku operāciju. Neķirurģiska ārstēšana ietver higiēnas pasākumus, tiek rekomendēta pastāvīga apmatojuma likvidēšana, pretiekaisuma līdzekļu un antibiotiku lietošana paasinājuma gadījumos.

Tātad kādos gadījumos pacients var tikt galā pats, bet kad jāapmeklē speciālists?

Ja arī sūdzības nav pārāk izteiktas, nodarboties ar pašdiagnosticēšanu un pašārstēšanos būtu pavisam aplami. Ja līdz ārsta apmeklējumam jāgaida ilgi, svarīgi atturēties no pārmērīgas fiziskas slodzes, īpaši vēdera preses sasprindzinājuma un ilgstošas sēdēšanas. Vēlams lietot daudz šķidruma (2-3 l diennaktī), kā arī uzturā produktus, kas veicina vēdera izeju (dārzeņus, augļus, klijas u.c.). Lokāli ieteicamas sēdvanniņas ar ne koncentrētu stipru kālija permanganāta šķīdumu, kumelīšu vai ozola mizu novārījumu (ap 380 apmēram uz 10min). Pēc sēdvanniņām var lietot bezrecepšu ziedes vai svecītes ar pretiekaisuma un pretsāpju efektu.

Atsevišķos gadījumos pieļaujama aukstuma terapija (parasti ar ledus gabaliņiem, kurus labāk ievietot polietilēna maisiņā (aptiekās nopērkami arī speciāli ledus maisiņu rezervuāri). Šie pasākumi iesakāmi tikai un vienīgi kā pagaidu metode līdz ārsta apmeklējumam. Izņēmumi varētu būt hroniska jau pierādīta kaite, kuru pacients labi pazīst, arī tad jaunu sūdzību vai paasinājuma gadījumā atkārtota vizīte pie sava ārsta vai vismaz telefoniska konsultācija būtu iesakāma.

Kas būtu jāzina, nākot pie ārsta?

Daudzas sievietes kautrējas nākt pie proktologa vīrieša. Kas jāņem vērā? Proktoloģija ir ļoti šaura specializācija, un prokto­logs vienmēr ir operējošs vēdera dobuma ķirurgs. Ir jābūt ķirurģis­kajai pieredzei, lai saprastu kā un ko ārstēt. Nav tāda daktera, kas būtu terapeits, kurš piepeši iedomājies, ka viņš tagad ska­tīsies dibenus. Latvijā vispār strādā tikai trīs četras sievietes, kas ir proktoloģes ķirurģes (jāatzīst, ka tagad VC4 ir uzsākusi darbu proktoloģe- sieviete!), un ne visas viņas sastopamas poliklīni­kā. Ja grib tikt tieši pie sievietes, tad varbūt būs jāgaida rindā ilgs laiks. Tāpēc nevajag kautrē­ties, jo ejam taču mēs pie ārsta pēc veselības, nevis pie daktera, lai tiktos ar vīrieti.

Ja cilvēks nāk pirmo reizi pie proktologa, tad vēlams, lai tajā dienā viņam pirms šī apmeklē­juma būtu bijusi vēdera izeja, jo tad var apskatīties ne tikai ar acīm un iztaustīt, bet var veikt arī proktoskopiju – līdz 12 cm dziļu taisnās zarnas izmeklējumu. Tā parāda hemoroīdus, plaisas, po­lipus, jaunveidojumus, ja tādi ir, kā arī gļotādu stāvokli. Tas nav sāpīgi, sāpēt varētu vienīgi tiem, kam ir lielas, vecas plaisa, kas gadiem ilgi nav ārstētas, taču tādā gadījumā izmanto speciālu anestezējošu gēlu.

Videokonsultācija – viss par proktoloģiju:

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.