Foto: Privātais arhīvs
Noslēdzot aizsākto rakstu sēriju par žurnāla "S" 2002. gadā rīkotā konkursa "S" meitene dalībniecēm un viņu dzīves līkločiem, šonedēļ piedāvājam ekspresinterviju sērijas pēdējo sarunu ar dzejnieci un mistikas pētnieci Ilzi Zeimuli - Stepanovu, kura konkursā startēja 19 gadu vecumā.

"Ilze Zeimule. Jelgava. Augums – 171 centimetrs. Mati – gaiši brūni. Dzīve ir radīta man, jo esmu radoša, optimistiska – patīk viss, kas saistīts ar kultūru, mākslu, dzeju, mūziku, sportu. Mani aizrauj maģija, astroloģija, meditācija un paranormālas parādības."

Šādi dalībai konkursā "S" meitene sevi tolaik pieteica Ilze Zeimule, kuras ikdienā nemainīgi būtiska loma joprojām ir padsmit gados minētajām aizraušanām.

"Konkursa norises laikā mani aizrāva modes pasaule, dizaineru, stilistu, modeļu darbs un tā specifika. Tā kā radās vēlme un jautājumi, kā sevi pašizteikt, nolēmu piedalīties konkursā, tā arī pati daļēji izbaudot sevi interesējošo jomu," stāsta Ilze.

Taujāta par savām ikdienas gaitām šodien, jaunā sieviete atklāj, ka viņas dzīvē joprojām saglabājies netveramais mākslas un mistikas pieskāriens, caur kuru Ilze jau no bērna kājas raudzījusies uz pasauli.

"Es vienkārši nespēju iztikt bez radošām izpausmēm. Ja kādreiz sevi realizēju aktiermākslā, rokdarbos un kartiņu veidošanā, tad pēdējo gadu laikā tā ir dzejas rakstīšana. Pāri tam visam ir arī manā ikdienā tik nemainīgā mistikas klātesamība jau kopš mazotnes," atklāj sieviete.

Taujāta par to, kā ir iegrozījusies Ilzes dzīve un ikdiena kopš pusaudzes gadu vecuma, kā arī aizdomājoties par to, vai ir piepildījušies tolaik uzstādītie mērķi vai, tieši otrādi, dzīve tomēr ir sagriezusies kājām gaisā, ieņemot pilnīgi negaidītu virzienu, Ilze mierpilni nosaka, ka cilvēka mūžā it viss jau ir noteikts, mums piedzimstot.

"Jā, es esmu ļoti mērķtiecīga un organizatoriska, reti spontāna, taču elastīga. Un tomēr uzskatu, ka nejaušības nepastāv – mūsu mūžā it viss notiek likumsakarīgi. Piedzīvotos notikumus un sajūtas savā dzīvē līdz šim es varētu izteikt ar Šrī Činmoja vārdiem: "Mūsu filozofija ir progress. Sevis pārspēšana ir mūsu vislielākais prieks."

Man nebūtu šīs dzīves pieredzes un zināšanu, ja es nebūtu pieņēmusi labākus vai ne tik labākus, taču pamācošākus lēmumus. Es sev noteikti pateiktu paldies. Emociju diapazons ir bijis tik plašs, patiess un dvēseli spēcinošs!" spriež Ilze, izvērtējot, vai ar šī brīža dzīves pieredzi tomēr negribētos savā pagātnē ko mainīt – novērst iespējamās kļūdas, ļaujot dzīves ceļam pavērsties citā virzienā.

Savukārt, domājot par nākotni pēc nākamajiem trīspadsmit gadiem, kas aizritēs, Ilze savas vēlmes pauž, citējot Mahatma Gandija teikto: "Be the change you want to see in the world!"

"Esi tās pārmaiņas, ko vēlies redzēt pasaulē! Tieši tāds ir mans vadmotīvs, lūkojoties nākotnē," ir pārliecināta Ilze.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!