Mana galva ir tikpat bīstama kā manas kājas. Gundega Repše par dzīvi un rakstīšanu

"Reiz studiju laikā Mākslas akadēmijā pie manis pienāca Indulis Zariņš un Valdis Dišlers (toreizējie – rektors un prorektors). Draudzīgi aizsmēķējām. Zariņš teica: "Repše, bet jums jau kājas beidzas pie galvas." (todien man bija biešu krāsas zeķes un tāds pat kakla lakatiņš) Es atbildēju – un tāpēc mana galva ir tikpat bīstama kā kājas. Šķiet, ka viņi par to ilgi grudzināja, bet es biju tik apstulbusi no savas drosmes, ka arī mana seja ieguva bietes nokrāsu," kādu zīmīgu notikumu atstāsta rakstniece un mākslas zinātniece Gundega Repše.

Viņa ir viena no spilgtākajām mūsdienu Latvijas personībām kultūrā. Pamanāmi ir gan viņas darbi, gan izskats. Pašlaik viņas laiks un enerģija tiek veltīta romānam par Annu Brigaderi, kas taps kā daļa no pašas izlolotās idejas – grāmatu cikla "Es esmu...". Tajā sadarbosies 13 rakstnieki un 13 zinātnieki, lai izveidotu 26 grāmatu – romānu un zinātnisku monogrāfiju – ciklu par Latvijas literatūras dižgariem, piemēram, Annu Brigaderi, Kārli Skalbi, Aspaziju, Jāni Ziemeļnieku un citiem.

Par to, kā top romāns par rakstniecei nozīmīgo Annu Brigaderi, cik nozīmīga bijusi literatūra viņas ģimenē, kāda nozīme ir viņas vizuālajam tēlam un kāda ir rakstnieka ikdiena, Gundega Repše interneta žurnālam "Viņa" pastāstīja formā, kas, iespējams, viņai ir arī pati raksturīgākā, proti, rakstot.

Pašlaik top jauns grāmatu cikls "Es esmu…". Esat tā idejas autore, kā arī rakstīsiet romānu par Annu Brigaderi, kas ir bijusi jūsu mammas un krustmātes audžumamma. Vai jau esat sākusi? Ko jums pašai nozīmē rakstīt par Brigaderi?

Interesanti man pašai, ka vispirms izdomāju grāmatu ciklu, bet pēc tam attapos, ka man taču vispār nav izvēles – protams, Brigadere. Ir tik daudz sakarību, sakritību un itin kā mājienu – tas man jāizdara. Nezināms kontinents man pašai. Bet – varbūt tikai tā šķiet. Šobrīd notiek rakņāšanās un izvērtēšanas darbs – kas man der, kas neder. Jo rakstniekam, atšķirībā no zinātnieka, jau nav jāatrāda hrestomātiskā patiesība, bet gan būtība. Tam var beigbeigās noderēt pat viena vienīga autentiska detaļa.