Foto: Privātais arhīvs/Madara Kurpniece
Ar lieliem mērķiem uzsākt studijas, iegūt diplomu un varbūt pat pastrādāt, lai saprastu, ka nevari pateikt – šis ir tas, ko vēlos iesākt ar savu dzīvi un nekad to negrasos mainīt. Pie šādas vai nedaudz citādākas atziņas nonāk daudzi no mums, tomēr tikai daži izlemj rīkoties un mainīt situāciju. Šoreiz stāsts par trīs sievietēm, kuras izvēlējās mesties nezināmajā, mainot savus kādreizējos nākotnes plānus un piesakoties "Iespējamajā misijā".

"Iespējamā misija" ir 2008. gadā izveidota kustība, kas strādā, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā, radot nepieciešamās pārmaiņas klasēs, skolās un sabiedrībā. Tās dibinātāji un atbalstītāji uzskata, ka kvalitatīvas izglītības pamats ir labs skolotājs, tāpēc tā ik gadu piesaista darbam izglītības sistēmā labākos augstskolu absolventus, kuri palīdz attīstīt bērnu spējas, motivāciju un prasmes mācīties mūža garumā. "Iespējamās misijas" domubiedri tic, ka Latvijas sekmīgas attīstības pamats ir gudri, radoši un prasmīgi cilvēki.

Šoreiz savā pieredzē par karjeras maiņu un kļūšanu par skolotāju dalās trīs sievietes: Ramona Urtāne, kura iepriekš bijusi ergoterapeite un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma sapratusi, ka vēlas kaut ko mainīt savā dzīvē, Laura Riekstiņa-Zauska, kura, izmācījusies sešus gadus medicīnas fakultātē, sapratusi, ka vēlas kļūt par skolotāju, kā arī Madara Muižniece, kura pēc studijām izsmēlusi sevi ceļošanā, spontāni nolēmusi aizpildīt pieteikuma anketu.

Ramona Urtāne: man sāka nepatikt domas par to, ka es atgriezīšos darbā

Sajutu, ka man sāk nepatikt domas par to, ka es atgriezīšos darbā. Man patīk strādāt, bet nebija tās pašas sajūtas, ar kurām reiz uzsāku darbu. Darbam nebija nekādas vainas, bet negribēju atgriezties tajos apstākļos, kad darba bija pārāk daudz.
Ramona Urtāne

Laura Riekstiņa-Zauska: perfekti izdomātā dzīves taciņa medicīnas jomā jau sen nebija aktuāli

Sajūtas bija dīvainas, jo no vienas puses esmu sešus gadus studējusi medicīnu, kas nebūt nav bijis viegli un prasījis ļoti daudz spēka un apņēmības. Pārņēma dažādas šaubas. Domāju – vai tiešām to visu pamest? Vai seši gadi ir bijuši velti pavadīti?
Laura Riekstiņa-Zauska

Madara Muižniece: būt par skolotāju – tas ir simts reižu grūtāk, nekā jebkad būtu iedomājusies

Sajūtas bija divējādas. No vienas puses bija azarts – vai tikšu? Vai esmu atbilstoša? Tāds sacensību gars iestājās. Bet no otras puses bija sajūta – ja nu tieku, ko tad? Tad tas viss būs pa īstam? Es un skolotāja? Nekad nebiju domājusi, ka mana dzīve tā iegrozīsies.
Madara Muižniece

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!