Nejauši nokļūt zinātnē un to iemīlēt

No biešu vagām un pasākumu vadīšanas līdz laboratorijai. Anda un Ilva par ceļu uz zinātni
Foto: Publicitātes attēli

"Kā es nokļuvu zinātnē? Nu nejauši," iesāk Anda. Viņa ir ieguvusi bakalaura grādu ķīmijas tehnoloģijā. Maģistrantūras studiju laikā sapratusi, ka vēlas pievērsties arī vides jautājumiem. Ķīmiķes izglītība izrādījusies ļoti noderīga šajā jomā. Vides zinātni viņa studēja laikā, kad darba atrašana Latvijā nebija viegls uzdevums – 2008. gadā. Kursabiedrs piedāvājis iespēju strādāt par inženieri/laboranti. "Es varbūt nesāku savu darbu ar domu, ka es būšu zinātnē vai kaut kā," viņa atzīstas. Uzsākot studēt, domājusi kļūt par ķīmiķi, kas nodarbojas ar jaunu zāļu izstrādi. Anda norāda, ka nonākusi pētnieka Dr. Ulda Stirnas "paspārnē", kas palīdzējis iepazīt pētniecību. "Un tad pamazām tā zinātnes pasaule tevi ievelk," teic Anda.

Viņa stāsta, ka zinātnieces darbs nozīmē nepārtrauktus izaicinājumus un nepieciešamību saglabāt asumu. Viņas galvenais pētniecības virziens ir dzīves cikla analīze, kas Latvijā ir ļoti jauns temats. Anda savā jomā darbojas jau 10 gadus. Šajā laikā viņa piedalījusies dažādās konferencēs gan Latvijā, gan ārpus tās, iegūstot lielisku pieredzi un iepazīstot dažādus cilvēkus.

Arī Ilva norāda, ka bērnībā nav sapņojusi par pētnieces vai zinātnieces darbu. Viņa sevi vienmēr bija iedomājusies pilnīgi citā ampluā: "Man bērnībā bija doma, ka es varētu kļūt par TV diktori, protams, par dakteri, bet es ļoti ilgi domāju, ka es varētu strādāt sabiedriskajās attiecībās, vadīt pasākumus." Mācoties pamatskolā, Ilva savā pagalmā novadījusi skaistumkonkursu, vēlāk spēlējusi drāmas teātrī un arī citām viņas aktivitātēm nebija nekādas saistības ar zinātni.

Ilva atceras, ka, uzsākot mācīties ķīmiju, gan viņa, gan viņas klasesbiedri saskārušies ar lielām grūtībām. Sākumā bijis sarežģīti saprast, par ko priekšmetā vispār tiek runāts. Viņa to uztvērusi kā izaicinājumu: "Ja es tieku ar visu citu galā, man jātiek galā arī ar to ķīmiju." Tā nu viņa nolēma pievērst pastiprinātu uzmanību šim mācību priekšmetam. Kamēr vienaudži sētā spēlējās, viņa sēdēja virtuvē un mēģināja izprast ķīmiju. Ieguldītais darbs nesa rezultātu.

Ķīmija sāka šķist daudz interesantāka. "Mani aizrāva ķīmija, bioloģija." Pēc pamatskolas viņa nebija plānojusi iestāties prestižā skolā, bet skolotāji iedrošinājuši iestāties Madonas ģimnāzijā, kur Ilva izvēlējās eksakto zinātņu novirzienu. Tomēr arī tad viņai nebija mērķa kļūt pa zinātnieci. Pēc vidusskolas Ilva devās studēt ķīmiju. "Ļoti daudzi mani radinieki nesaprata manu izvēli. Nesaprata, kā var mācīties kaut kādu "pliku" ķīmiju," atceras Ilva. Tomēr viņa nepadevās.

Pirmā pieredze praktiskajā pētniecībā viņa ieguva, izstrādājot bakalaura darbu. Tas notika Beļģijā, piedaloties apmaiņas programmā studentiem. Pēc studijām viņa uzsāka darba gaitas farmācijas uzņēmuma laboratorijā. Paralēli viņa ieguva maģistra grādu. Vēlāk fakultātes dekāns vairākkārt aicinājis studēt doktorantūrā un pasniegt lekcijas. Pēc gadu ilgas pierunāšanas Ilva piekrita piedāvājumam. Doktorantūrā viņa pievērstās hromatogrāfijai kas ir viena no populārākajām analītiskās analīzes metodēm visā pasaulē, to izmanto teju visās zinātņu nozarēs – medicīnā, farmācijā, bioloģijā, vides pētījumos, un citur, jo šī metode vienlaikus spēj noteikt ļoti daudz un dažādus ķīmiskos savienojumus, balstoties uz šo savienojumu ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām.

Pēc doktorantūras studijām Ilva kādu laiku veica pētījumus ASV. Pēc atgriešanās viņa sāka strādāt Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. "Es vairāk pievērsos dabas pētījumiem." Tajā laikā arī sapratusi, ka savu nākotni varētu saistīt ar pētniecību: "Tad es vairāk sevi sāku saskatīt kā tādu zinātnieci, kas var sniegt ieguldījumu lielākos pētījumos."

Tags

Lasāmgabali Sievietes Stipendija "Sievietēm zinātnē"

Comment Form