'Nolo' dizainere Viktorija Joniene: mode ir nopietna aršana, tajā nav nekā glamūrīga
Foto: Instagram/viktorija.joniene

Ironiskā, nedaudz ekstravagantā, bet reizēm pat skarbā Latvijas sieviešu apģērbu zīmola "Nolo" izveidotāja Viktorija Joniene pēc izglītības ir ekonomiste, bet pēc aicinājuma – dizainere. Viņas radīto tērpu kolekcija noslēgs 28. Rīgas modes nedēļu – skate notiks piektdien, 23. martā, pulksten 21. Par to, cik sarežģīts ceļš bijis divreiz par gada dizaineri atzītajai Viktorijai, stāsta viņa pati.


Profesionālais ceļš

– Jūs esat profesionāla dizainere. Vai jau bērnībā sapņojāt par modes pasauli vai tolaik bija citas vēlmes?

Jā, šis kā reiz ir mans gadījums! Sapņoju jau kopš bērnības, cik vien sevi atceros, no mācībām un treniņiem brīvajā laikā es šuvu. Septītajā klasē sāku "apšūt" draudzenes, bet vidusskolā skolas pasākumos rīkoju modes skates. Šim nolūkam tika izmantoti mammas aizkari un audumu krājumi... 13 gadu vecumā saņēmu savu pirmo īsto pasūtījumu. Pati izgudroju un uzšuvu milzīgas mīkstās rotaļlietas Jūrmalas foto ateljē apvienošanai. Strādāju divus mēnešus un tā bija pirmā īstā manis nopelnītā nauda. Pēc tam vēl ilgus gadus Jūrmalā redzēju šos ielu fotogrāfu rekvizītus. Biju ārkārtīgi lepna.

– Kāds bija jūsu profesionālais ceļš? Kā atnāca sapratne par to, ko vēlaties dzīvē darīt, kur guvāt nepieciešamās zināšanas?

Profesijas pamatus apguvu praksē. Mana tante padomju gados vadīja eksperimentālo šūšanas cehu Jūrmalā. Cehā tika darināti tērpi estrādes māksliniekiem un Jūrmalas varietē, tāpat tika šūts vissavienības nozīmes zvaigznēm, kā arī tika veidotas kolekcijas un modes skates. Tieši tur es "ganījos" visās skolēnu brīvdienās – palīdzēju un mācījos. Pateicoties tantei, es protu veidot piegrieztnes, šūt un dekorēt praktiski jebkura sarežģītības līmeņa lietas.

Pēc skolas dažus gadus padarbojos kooperatīvos, bizness bija saistīts ar apģērbu izstrādi un ražošanu. Bet pēc tam iestājos Maskavas Tehnoloģiju institūta Mākslas modelēšanas fakultātē, tomēr tas nebija ilgi. Sabruka Padomju Savienība, bija jāatgriežas mājās.

Gadu studēju praktisko psiholoģiju, bet diplomu galu galā ieguvu ekonomikā. Pēc izglītības esmu ekonomiste.

Kopš deviņdesmitajiem gadiem darbojos biznesā, kas nekādi nav saistīts ar modi. Tajā laikā bija ne līdz tam. Tolaik šuvu tikai sev un meitai. Bet deviņdesmito beigās dzīve mani atgrieza pie modes. Kopā ar vīru atvērām vīriešu un sieviešu apgērbu veikalus. Ilgus gadus nodarbojāmies ar "fashion retail" – šajā sfērā man ir milzu pieredze.

14 gadus tirgojot svešu produkciju, prātā ienāca doma, sak, varbūt jāpamēģina pašai. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas bija sen izlolots, bet nerealizēts sapnis.

Nolēmusi veidot savu sieviešu apģērbu zīmolu, braucu uz Londonu mācīties – uz "Saint Martins". Pabeidzu vairākus specializētos intensīvos dizaina un sava modes zīmola veidošanas kursus, atgriezos un ķēros pie darba.

– Cik svarīgi dizainerim ir mācīties? Un – ko mācīties? Citās profesijās taču ir arī speciālisti bez speciālās izglītības. Cik svarīga ir izglītība dizainerim, bet varbūt pietiek tikai ar talantu un darba spējām?

Uz šo jautājumu man nav atbildes. No vienas puses – ja esi jauns, talantīgs un ļoti vēlies kļūt par modes dizaineri, ir jāmācās – tas dod brīnišķīgu pieredzi un zināšanas, iemāca attīstīties un izmantot savu radošumu, kā arī izveidot vērtīgu kontaktu loku. Tomēr mūsdienās pat ļoti prestižas dizaineru skolas diploms nedod nekādas garantijas tam, ka industrijā tevi gaidīs kā darbinieku.

Pēdējos gados pasaulē ir nopietna modes dizaineru pārprodukcija – statistika rāda, ka tikai 10 procenti absolventu atrod darbu savā specialitāte. Bet tie, kuriem izdodas izcīnīt interna vietu labos modes namos, pēc tam gadiem ilgi tiek ekspluatēti bez maksas 12 stundas dienā – bez jebkādām nākotnes perspektīvām. Sava zīmola izveidošanai nepieciešamas ļoti nopietnas investīcijas, kas iespējams vien retajiem.

Tajā pašā laikā modes pasaulē ir ļoti daudz veiksmīgu un slavenu dizaineru, kuriem nav speciālā izglītība, – Raf Simons, Hedi Sliman, Michael Kors, Rei Kawakubo, Miuccia Prada utt. Vēl jo vairāk – vadošo modes namu dibinātāji a priori arī bija bez specializētās izglītības mūsdienu izpratnē. Viņi visi mācījās praksē, darba procesā, pārņemot citu zināšanas un iemaņas.

Ikviens modē nonāk pa savu ceļu, tomēr neapšaubāmi ir kas tāds, kas visus vieno – acīmredzams talants, mērķtiecība, zvērīgas darba spējas un gatavība daudz ziedot sapņa vārdā. Tā ir nopietna aršana, kurā nav nekā glamūrīga.

Source

DELFI Viņa

Tags

Nolo RFW Riga Fashion Week Rīgas modes nedēļa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form