Foto: Modes izstāde '1918. Brīvības šiks' – pretrunu, šarma un elegances laiks
Foto: DELFI

No 4. oktobra Modes muzejā katrs īstens stila un arī vēstures mīļotājs varēs remdēties klasikas pilnā izstādē – "1918. Brīvības šiks". Elegances pilnos, skaistos tērpus, dažādas detaļas un fotogrāfijas laikposmā no 1912. līdz 1922. gadam apvieno pretrunas – vienlaikus pastāv emancipētas jaunkundzes un korsetēs iežņaugtas dāmas, kā arī mehanizācija, automašīnas un zirgu pajūgi.

Izstāde tapusi Modes muzeja un Aleksandra Vasiļjeva fonda sadarbībā, kā arī tajā piedalās Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, informē Modes muzeja mājas lapa, izstādot četrus Latvijā valkātus tērpus. Kā stāsta modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs, pirms kara sievietes tērpi ir gaiši, viņas ir atkarīgas no sava vīra un viņa rocības. "Šajā laika posmā sākas arī sieviešu emancipācija. Tomēr katras elegantas sievietes skapī bija rīta kleita, pusdienlaika tērps, tējas laika kleita, vakara un operas tērps," atklāj modes vēsturnieks.

Viņš skaidro, ka tad sievietei bijis jāpārģērbjas vairākas reizes dienā – reizēm pat desmit, kas pamatīgi sarežģījis dzīvi. Tāpat dāmai bija nepieciešama palīdzība šajās ģērbšanās reizēs, jo pogas parasti tika veidotas uz muguras, un tērpi paši par sevi bija daudz sarežģītāki. Tomēr Pirmais pasaules karš būtiski mainīja ne tikai vīriešu dzīves, jo bija jādodas reālajā kara darbībā, bet arī sievietes lomu un, protams, arī modi. "Kara laikā sievietei bija jāmeklē sev atbilstošs darbs, aizstājot vīriešus, piemēram, telefona sakarnieces," stāsta Vasiļjevs.

Tā kā apģērbu mode nav stāvējusi uz vietas, tad karš bijis labvēlīgs sieviešu ienākšanai arī modes dizaineru jomā. Iepriekš tie vienmēr bijuši vīrieši, tomēr Žanna Lanvēna un māsas Kallo bijušas spožas sava laika modes dizaineres un veiksmīgas uzņēmējas. Izstādē apskatāmi tērpi ar spožām detaļām un aksesuāri no ietekmīgiem tā laika modes namiem un dizaineriem, piemēram, luksusa klases modes nami – "Worth", "Cheruit", "Redfern", kuri pārstāv klasiku, savukārt izcilais kuturjē Pols Puarē aizrāvies ar antīko kultūru un Austrumiem.

Aleksandrs Vasiļjevs stāsta, ka karš būtiski mainīja kleitu, svārku garumu, kas sāka parādīties krietni īsāki, nekā iepriekš. Tāpat arī gaišās krāsas nomainīja tumšāki toņi un sievietēm tik nepieciešamais ērtums, piemēram, lai spertu plašākus soļus. "Modē nāk melnā krāsa. Gabriela Šanele radīja mazo, melno vakarkleitu, kas vēljoprojām ir modē," skaidro vēsturnieks. Viņš stāsta, ka tāpat lielas izmaiņas notikušas somiņu izmēru un stila veidos, kā arī cepuru veidošanā. Galvassegas vairs netika šūtas smagnējas, izteikti lielas ar neskaitāmiem elementiem, bet gan mazas, noapaļotas, kas līdzinājās kareivju dzelzs podiņiem.

Izstāde "1918. Brīvības šiks" apskatāma Modes muzejā, Grēcinieku ielā 24, Rīgā no 4. oktobra līdz 2019. gada 21. aprīlim. Savukārt galerijā smelies šīs izstādes vēstures un stila elpu no pagājušā gadsimta mainīgā un pretrunām pilnā laika.

Source

DELFI Viņa

Tags

Aleksandrs Vasiļjevs Dzīvesstils Garderobe Izstādes Modes tendences Vēsture
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form