Gaļas ķīmisko sastāvu ietekmē dzīvnieku suga, augšanas apstākļi, barošanas veids un vecums. Pareizi un bioloģiskām prasībām atbilstoši barota dzīvnieka gaļa satur vērtīgas olbaltumvielas, taukus un organismam nepieciešamos vitamīnus.
"Galvenā ir dzīvnieka izcelsme, lai tas ir labi un tīri barots, turēts patīkamā, tam atbilstošā vidē. Protams, svarīgi sekot līdzi gaļas tauku saturam, tāpēc jāiemācās gaļu atšķirt - kura ir trekna, kura satur mazāk taukus, lai katrs var lietot gaļas ēdienus atbilstoši savām vajadzībām,'' skaidro uztura speciāliste Guna Rijkure.
Gaļas labumi
- olbaltumvielas;
- dzīvnieku tauki;
- minerālvielas;
- kālijs;
- nātrijs;
- mikroelementi - dzelzs, vars, kobalts, cinks;
- В grupas vitamīni, mazāk A un E vitamīns.
Ko organismam dod gaļa?
Avots: medicine.lv.
- vitamīns B12 ir īpaši svarīgs, jo to nevar iegūt no augiem. Dažādos pētījumos pierādīts, ka 92% vegāniem kritiski trūkst šī vitamīna;
- ar zāli barota dzīvnieka gaļa satur piecas reizes vairāk Omega-3, nekā ar graudiem barots dzīvnieks;
- kreatīns veido enerģijas rezervi muskuļos un smadzenēs, tas ir atrodams tikai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos. Veģetāriešiem ir kreatīna deficīts, kas samazina fizisko un garīgo veiktspēju;
- karnosīns darbojas kā spēcīgs antioksidants un nodrošina aizsardzību pret daudziem deģeneratīviem procesiem. Karnosīns ir atrodams tikai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos;
- gaļas Omega - 3 ir daudz veselīgāka un vērtīgāka cilvēkam, nekā augu formas Omega - 3.
Lai uzņemtu A, K un B grupas vitamīnus, ieteicams ēst aknas.
Gaļas vārīšanas laikā ekstraktvielas pāriet ūdenī, buljons ieteicams novājinātam un slimam cilvēkam, ja vien viņam nav palielināts sālsskābes daudzums kuņģa sulā.
Gaļā, sevišķi jaunu dzīvnieku, ir daudz purīnvielu - šūnu kodolu olbaltumvielu šķelšanās produkti, kas, tāpat kā ekstraktvielas, saglabājas ceptā gaļā, bet gaļas vārīšanas laikā pāriet buljonā. Purīnvielas gan kaitīgas podagras, aknu un nieru slimniekiem.
Vārītu gaļu, kas satur mazāk ekstraktvielu un purīnvielu, lieto:
- diētiskajā uzturā;
- gastrīta;
- kuņģa čūlas slimības;
- aknu, sirds, asinsvadu slimību;
- izteiktas aterosklerozes;
- vielmaiņas traucējumu gadījumā.
Dienā ieteicams apēst vidēji 200 gramus gaļas vai tās izstrādājumu. Protams, nepieciešamais gaļas daudzums atkarīgs no cilvēka ēšanas un kustēšanās paradumiem, miesasbūves.
Avots: authoritynutrition.com.
“Ja gaļa nav pašu audzēta vai pirkta no pazīstamām saimniecībām, bet gan veikalā, jāskatās, lai tā nav masu produkcija - ieteicams vairāk ēst trusi, jēru vai aitas gaļa. Šī gaļa ir salīdzinoši tīrāka, veselīgāka un ar mazāku tauku saturu,'' norāda uztura speciāliste.
Šo gaļu neaudzē masveidā, tiem vēl nav izplatīts ātraudzēšanas veids. Trusis, jērs un aita nepadodas neveselīgai ēdināšanai, uzskata Rijkure un skaidro, ka cūkas un lielopu gaļai pašai par sevi nav ne vainas, bet dzīvnieka uzturs ir svarīgs, ar ko baroti, vai viņam dotas profilaksei antibiotikas un citi ļaunumi, kas pēc dzīvnieka nokaušas nokļūst mums uz šķīvja. Katrs cilvēks var pārliecināties, kā garšo ekoloģiski tīra cūkgaļa un kāda ir veikala gaļa.
Gaļa nepalielina vēža saslimšanas risku
Daudzi uzskata, ka gaļa ir sirds, asinsvardu slimību un diabēta veicinātājs, bet tā nav taisnība, jo galvenais ir tauku saturs gaļā, nevis pats produkts. Dažādi pētījumi pierāda, ka piesātinātu tauku daudzums uzturā neceļ "sliktā" holesterīna līmeni asinīs, un tas nekādā veidā nav saistīts ar sirds slimībām.
Hārvarda universitātē 20 dažādos pētījumos, kur piedalījās vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku, neatrada saistību starp nepārstrādātu sarkano gaļa, sirds, asinsvadu slimībām un diabētu. Eiropā veikts līdzīgs pētījums, kurā piedalījās 450 tūkstoš cilvēku - rezultāti bija tādi paši.
''Nav zinātnisku pierādījumu par to, ka gaļas ēšana palielina vēža risku, to varēs pārbaudīt tikai pēc pāris paaudzēm, tagad pamatota saistība nav atrasta, tāpēc par šādu apgalvojumu pāragri runāt, bet, ja ir iespēja, labāk ēst ekoloģiski tīru produkciju, īpaši topošajām un esošajām māmiņām,'' uzsver uztura speciāliste.
Vislabāk gaļu ir tvaicēt, tad gaļa būs veselīgāka, arī baudāmāka – sulīga, aromātiska un garšīga. Tagad ir dažādi cepamie, sautējamie katli, kurus ieteicams lietot. Vajadzētu izvairīties cept gaļu uz pannas, tad tiek lietota eļļa, kā rezultātā uzņemtas organismam nevēlamas vielas, bet to var attiecināt uz jebkuru ceptu produktu.
Dažas kārdinošas jēra un truša gaļas receptes, lai gardas, bet svarīgākais, veselīgas vakariņas visai ģimenei!
Fotorecepte: Jēra stilba cepetis ar rozmarīnu
Jēra steiks ar svaigu pesto, seleriju biezeni un ceptiem dārzeņiem
Melno lēcu zupa ar truša gaļu
Lēni gatavots trusis ar baklažānu musu, viršu medus mērci un alus cepumu
Truša rulete ar kartupeļu biezeni un sviesta pupiņām
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
