Foto: PantherMedia/Scanpix

Diez vai kādam būs jaunums, ka muskuļu atjaunošanās un augšanas procesiem visvairāk nepieciešamas olbaltumvielas, kas ir galvenais to "būvniecības" materiāls. Tomēr no gaļas un olām vien nepārtiksi, un muskuļiem bez olbaltumvielām nepieciešamas arī citas vielas. Portāls "Health.com" ar amerikāņu uztura speciālistes Kārenas Anselas (Karen Ansel) palīdzību apkopojis produktus, kurus noteikti vērts ieviest ēdienkartē aktīva dzīvesveida cienītājiem un visiem tiem, kuri vēlas tikt pie sportiska auguma.

Pinto pupiņas

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pinto pupiņas varbūt ne pēc nosaukuma, bet pēc izskata noteikti vairākumam ir labi pazīstamas – bēšīgas ar sarkanbrūniem plankumiņiem. Tās ir pupiņas, ko visbiežāk izmanto kaltēšanai.

Pinto pupiņās ir ne vien daudz olbaltumvielu (15 grami tasē jeb 170 gramos vārītu pupiņu), bet tās satur arī muskuļiem tik svarīgo kāliju, kura trūkums var izraisīt muskuļu krampjus. Ja daudz sporto, ēst ar kāliju bagātīgus produktus ir jo īpaši svarīgi, jo organisms to zaudē svīstot.

Vairāk par kāliju lasi šeit.

Pārējie muskuļiem vērtīgie produkti:

Vistas tumšā gaļa

Foto: Shutterstock

Vistas tumšā gaļa ir mazāk trekna par liellopa gaļu, nemaz nerunājot par cūkgaļu. Tajā pašā laikā tā ir ļoti bagātīga ar dzelzi, kas ir būtiskākais elements hemoglobīna sintēzei.

Jāatgādina, ka hemoglobīns ir eritrocītu jeb sarkano asinsķermenīšu galvenā sastāvdaļa, kas piesaista un palīdz tiem transportēt skābekļa molekulas uz dažādām organisma vietām, tostarp muskuļiem. Ja organismam trūkst dzelzs, sarūk sarkano asinsķermenīšu skaits, tāpēc tie vairs nespēj pietiekami raiti apgādāt visas organisma šūnas ar skābekli. Skābekļa apgādes traucējumu dēļ cilvēks pastāvīgi jūtas noguris un nepietiek spēka sportošanai, līdz ar to par sportisku augumu pat nav ko sapņot. Vistas tumšā gaļa palīdzēs nodrošināt organismu ar tam tik nepieciešamo dzelzi.

Vairāk par dzelzi lasi šeit, bet par šī mikroelementa trūkumu – šeit.

Saulespuķu sēkliņas

"Semuškas" satur E vitamīnu, kam piemīt antioksidatīva iedarbība. Antioksidanti muskuļiem ir vajadzīgi, jo iznīcina brīvos radikāļus, kas organismā pastiprināti veidojas fiziskas slodzes laikā.

Brīvie radikāļi ir nestabili skābekļa savienojumi, kas dabiski veidojas vielmaiņas procesā. Parasti organisms spēj ar tiem tikt galā, bet dažādu faktoru – tostarp intensīvas sportošanas – iespaidā brīvie radikāļi var veidoties lielākā daudzumā, un, ja to līmenis ir pārāk augsts, šie savienojumi izraisa šūnu bojājumus, vājina imūnsistēmu un veicina infekciju un dažādu slimību attīstīšanos.

Vairāk par antioksidantiem lasi šeit.

Kartupeļi

Foto: Shutterstock
Kad tu trenējies, muskuļi aktīvi tērē glikogēna (cietes analogs – polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām) rezerves, kas ir to galvenā degviela. Lai arī kartupeļus daudzi peļ kā liekā svara vaininiekus, fiziski aktīviem cilvēkiem tie ēdienkartē ir pat ļoti vēlami (protams, saprātīgā daudzumā), jo satur daudz cietes, kas tas pats glikoigēns ir.

Protams, nedrīkst aizmirst, kas notiek, ja kartupeļus ēd par daudz un visu ar tiem uzņemto cieti neiztērē enerģijas ražošanai, – liekā ciete pārvēršas taukos un papildina organisma tauku rezerves. Uz pannas eļļā cepti kartupeļi būs kalorijām krietni bagātīgāki, nekā cepeškrāsnī (folijā, cepammaisiņā vai tml.)cepti vai vārīti kartupeļi.

Uztura speciālistes Evas Katajas viedokli par kartupeļiem lasi šeit.

Pilngraudu pārslas ar vājpienu

Foto: PantherMedia/Scanpix

Piens satur sūkalu olbaltumvielas, kas, savukārt, satur aminoskābi leicīnu, kura piedalās muskuļu veidošanās procesos un veicina tauku dedzināšanu. Pilngraudu pārslas ir labs salikto ogļhidrātu avots, kas dod spēku un izturību ilgam laikam.

Ja vēlies notievēt, labāk izvēlies vājpienu, nevis pilnpienu. Tam ir samazināts tikai tauku saturs – olbaltumvielu, kalcija un citu vērtīgu vielu tajā ir tikpat daudz, cik pilnpienā.

Par olbaltumvielu trūkuma pazīmēm lasi šeit.

Paltuss

Ļoti maz pārtikas produktu satur ievērojamu daudzumu D vitamīna, kas ir svarīgs elements ne tikai kaulu veselībai un osteoporozes profilaksei, bet arī muskuļu spēkam. Viens no tiem – paltuss, ko mēdz dēvēt arī par āti. Notiesājot gabaliņu paltusa (150 g), nodrošināsi organismu ar aptuveni ceturtdaļu nepieciešamās D vitamīna devas.

Arī citas jūras zivis, jo īpaši treknās, kā siļķe, skumbrija, lasis un sardīne, satur salīdzinoši daudz D vitamīna. Tā galvenais avots, kā zināms, ir saules gaisma.

Vairāk par D vitamīnu lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!