Foto: AFP/Scanpix
Latvijā no inkontinences jeb urīna nesaturēšanas cieš aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. Diemžēl šī joprojām ir tabu, par ko skaļi nerunā. Kā to diagnosticēt un ārstēt?

Konsultē: sertificēta uroloģe, specializējusies inkontinences jautājumos Dr.Inese Celmiņa

Inkontinence jeb urīna nesaturēšana ir patvaļīga urīna noplūde, kas var būt kā ļoti nespecifisks simptoms kādai citai saslimšanai vai arī problēma pati par sevi. Tomēr rezultāts visos gadījumos ir viens – pieslapinātas bikses.

Inkontinence tiek iedalīta vairākās grupās:

• Slodzes, jeb stresa urīna nesaturēšana
• Urgentā, jeb neatliekamā urīna nesaturēšana
• Jauktā urīna nesaturēšana (kurā kombinējas abi pirmie nesaturēšanas veidi)
• Pārplūdes urīna nesaturēšana jeb paradoksālā išūrija.

Slodzes nesaturēšana

Slodzes nesaturēšanas urīna noplūde notiek pie jebkuras fiziskas slodzes, kad vēdera dobumā paaugstinās spiediens uz mazā iegurņa orgāniem – smejoties, šķaudot, klepojot vai ceļot kaut ko smagu. To parasti izraisa starpenes dziļās muskulatūras vājums, un šī problēma visbiežāk skar sievietes. Muskuļu vājumu var veicināt iedzimtība (ja slodzes nesaturēšana ir bijusi 1.pakāpes radiniekam, risks trīskāršojas), liekais svars, grūtniecība un dzemdības (turklāt ar katru grūtniecību un dzemdībām risks pieaug). Šajā gadījumā runa ir par apgrūtinātām, traumatiskām dzemdībām, kurās piedzimis liels bērniņš (virs 4 kg, kas mūsdienās nav retums) vai pielietota vakuuma ierīce, stangas.

Tāpat iemesls var būt dzemdību laikā veikta epiziotomija (iegriezums) vai bijuši plīsumi. Tas viss traumē starpenes muskulatūru. Slodzes nesaturēšanu veicinošs faktors ir arī hormonālās izmaiņas, kas vērojamas sievietēm menopauzes vai post-menopauzes periodā. Šajā laikā būtiski samazinās estrogēna daudzums, kas atbild arī par muskuļu tonusu. Tāpat par riska faktoru var kalpot jebkura mazā iegurņa orgānu ķirurģija (ginekoloģiskas, uroloģiskas operācijas) un cukura diabēts.

Pāraktīvs urīnpūslis

Urgentā, jeb neatliekamā noplūde notiek tajā brīdī, kad cilvēkam vajag uz tualeti, bet tik steidzami, ka viņš nevar paspēt, tāpēc daļa urīna noplūst jau pa ceļam. Parasti tas ir simptoms, kas vērojams pāraktīva urīnpūšļa sindroma gadījumā. Šis sindroms izpaužas kā bieža un steidzama nepieciešamība doties uz tualeti, ar vai bez urīna nesaturēšanas. Tas nozīmē, ka urīnpūslis, nesasniedzot maksimālo kapacitāti, pēkšņi reaģē ar patvaļīgu kontrakciju jeb saraušanos. Līdz ar to normālā saikne – sajūta, ka vajag uz tualeti un tai sekojošais lēmums – ir izjaukta.

Viens no visbiežākajiem urgentās nesaturēšanas iemesliem ir neiroloģiskas saslimšanas – muguras problēmas vai spinālas traumas, kam seko urīnpūšļa inervācijas traucējumi, kā arī galvas smadzeņu bojājumi (pēc insulta vai smadzeņu infarkta). Tāpat šis nesaturēšanas veids var skart cukura diabēta, multiplās jeb izkaisītās sklerozes vai parkinsonisma pacientus. Ļoti lielu lomu spēlē arī psihoemocionālie faktori − kad runa vairāk nav par organiskām, bet funkcionālām izmaiņām − veģetatīvās distonijas gadījumos vai, piemēram, pat pastiprinātu stresu eksāmenu laikā.

Jāsaka, ka gandrīz katrs cilvēks liela stresa situācijā ir saskāries ar pastiprinātu vēlmi pačurāt.

Jauktā urīna nesaturēšana, kad vērojama slodzes un urgentā noplūde, ir visbiežākā.

Pārplūdes nesaturēšana

Pārplūdes urīna nesaturēšana visbiežāk novērojama vīriešiem ar labdabīgu prostatas hiperplāziju, jeb prostatas adenomu. Tas ir tīri mehānisks šķērslis zem urīnpūšļa, kad prostata nospiež urīnizvadkanālu. Urīnpūslis pildās, un vienā brīdī jau burtiski līst pāri malām, tāpēc pieliecoties mehāniski izspiež urīnu ārā. Klīniski atšķirt pārplūdes un slodzes nesaturēšanu nevar, tam nepieciešami specifiski izmeklējumi.

Lai arī parasti novērojama vīriešiem, tā var būt arī sievietēm, piemēram, cistocēles (noslīdējis urīnpūslis, kas iespiežas makstī) vai rektocēles (taisnās zarnas sieniņas izvelvēšanās) gadījumā. Tāpat sieviešu saslimšanas iemesls var būt mazā iegurņa audzēji.

Kompetenti speciālisti

Vispirms ir jāsaprot, ka šī nav slimība, par kuru būtu jākaunas vai jāsamierinās. Tomēr Latvijā nav daudz speciālistu, kas šajā jautājumā ir pietiekoši kompetenti, lai pacientiem adekvāti palīdzētu.

Līdz ar to daudzi cilvēki, kas saņēmušies un ar šo delikāto problēmu ir vērsušies pie ārsta, palīdzību nesaņem, un ir spiesti sadzīvot. Svarīgs ir arī sociāli ekonomiskais faktors, kas daļai cilvēku neļauj regulāri iegādāties speciālos higiēnas līdzekļus, kas viņu izstumtības sajūtu tikai pastiprina.

Otra problēma, ar ko saskaras inkontinences speciālisti − primārās aprūpes ārsti nereti nespēj atšķirt, kāda veida nesaturēšana konkrētajam pacientam ir, un izraksta preparātu, kuru patiesībā jālieto tikai urīnpūšļa pāraktīvitātes gadījumā, lai noņemtu kontrakcijas.

Diagnostikas nozīme

Uz paša pacienta stāstīto vien paļauties nevar, tāpēc, lai nozīmētu atbilstošu ārstēšanas veidu, jānosaka precīza diagnoze.

Pirmkārt, pirms došanās pie ārsta, pacientam ir jāaizpilda urinācijas dienasgrāmata: 2-3 dienas precīzi jāpieraksta katra tualetes apmeklējuma reize un urīna daudzums. Tāpat jāatzīmē, kad un cik daudz pacients ir padzēries, katra nesaturēšanas epizode un kas to izprovocēja (vēlme steidzami doties uz tualeti vai kāda slodze).

Ja šajos pierakstos skaidri iezīmējas urīnpūšļa pāraktivitāte, sīkāka izmeklēšana nav nepieciešama.

Svarīgi veikt arī parasto urīna analīzi, lai konstatētu urīnceļu infekciju. Tam seko diferenciāldiagnostika, jo nesaturēšana var būt pie virknes uroloģisku, ginekoloģisku, neiroloģisku, psihisku un endokrinoloģisku saslimšanu.

Pacients ir arī fiziski jāapskata uz krēsla – vai nav jau pieminētā cistocēle, rektocēle, mazā iegurņa orgānu noslīdējums. Zināmu informāciju sniedz arī ieliktnīšu tests – cik daudz, kāda veida ieliktnīšus cilvēks lieto.

Specifiskie izmeklējumi

Galīgo atbildi ārstam palīdz iegūt specifiskie urodinamiskie izmeklējumi, kas īpaši nepieciešami pie slodzes urīna nesaturēšanas, ja to plānots ārstēt ķirurģiski. Urofloumetrija ir neinvazīvs izmeklējums, kas pieejams teju katrā poliklīnikā: pacients padzeras un pačurā speciālā mērtraukā. Šis tests nosaka urīna plūsmas ātrumu (ml/s) un ļauj izvērtēt, vai zem urīnpūšļa ir kāds mehānisks nosprostojums. Tomēr šis izmeklējums viens pats ir ļoti maz informatīvs.

Pildīšanas un mikcijas cistometrija ir informatīvāks padziļinātais izmeklējums, kas aizņem aptuveni stundu, un tā laikā tiek pētīts, kas notiek ar urīnpūsli visa mikcijas (čurāšanas) cikla laikā − gan pildoties, gan iztukšojoties..

Savukārt uretras spiediena profilometrija mēra spiedienu visā urīnizvadkanāla garumā, nosakot, vai nav bojāts slēdzējmuskulis, jeb sfinkters. Šis izmeklējums īpaši svarīgs ir vīriešiem pēc prostatas vēža operācijas. Nereti operācijas laikā var tikt bojāts sfinkters, tāpēc parādās slodzes urīna nesaturēšana.

Vajadzības gadījumā tiek nozīmēta arī transperineālā jeb starpenes sonogrāfija, lai konstatētu mazā iegurņa orgānu noslīdējumus, un to Latvijā veic tikai divi īpaši tam apmācīti radiologi.
Visi izmeklējumi ļauj precīzi uzstādīt diagnozi, lai izlemtu, kādu ārstēšanu, ņemot vērā pacienta vispārējo veselības stāvokli, vecumu u.c., pielietot.

Foto: Shutterstock

Starpenes vingrināšana

Pie vieglas un vidēji smagas slodzes nesaturēšanas, kad vainojami vāji starpenes muskuļi, vislabāk izmantot dabisko potenciālu – trenēt attiecīgos muskuļus. Rezultāti ir ļoti labi, taču cilvēkam jābūt motivētam un pacietīgam. Dziļos starpenes muskuļus mēs apzināti nejūtam. Arī Kēgela vingrojumi (starpenes muskuļu sasprindzināšana) visiem pacientiem ne vienmēr ir saprotami. Tādēļ ir speciāls trenažieris Biofeedback, jeb atgriezeniskās saites metode, ar kuru pacientam māca sajust dziļos muskuļus. Tā ir nesāpīga procedūra: makstī (sievietēm) vai taisnajā zarnā (vīriešiem) ievada speciālu zondi, liekot sasprindzināt muskuļus, un fizioterapeits uz ekrāna redz reālo un vēlamo rezultātu.

Arī urgentās jeb neatliekamās nesaturēšanas pamatārstēšanas metode ir jau pieminētais Biofeedback, taču šajā gadījumā tiek izmantota cita programma, kas pacientam māca apturēt urīnpūšļa kontrakciju.

Citas ārstēšanas metodes

Ja ir vērojama vidēji smaga vai smaga slodzes urīna nesaturēšana, tad ar vingrojumiem visdrīzāk nebūs līdzēts, un būs jāoperē. Tā nav sarežģīta operācija, un rezultāts ir jūtams uzreiz.

Vēl labi rezultāti slodzes urīna nesaturēšanas gadījumos ir osteorefleksoterapijai un akupunktūrai, tomēr Latvijā tās nav plaši izplatītas.

Šobrīd vairākas medicīnas iestādes piedāvā slodzes nesaturēšanas ārstēšanu, izmantojot lāzeru. Lāzera staru iedarbības rezultātā veidojas maksts gļotādas apdegums un, notiekot dzīšanas procesam, pastiprināti veidojas kologēns, kas nostiprina saistaudus. Pacienti par šo jauno metodi interesējas, un daktere arī viņus neatrunā, tomēr pati neiesaka. Šī ir pagaidām vēl maz pētīta ārstēšanas metode, kas negarantē rezultātu, turklāt nekādā veidā nenostiprina muskuļus. Šī procedūra ir veicama tikai pie vieglas slodzes nesaturēšanas, un valsts šo salīdzinoši dārgo procedūru neapmaksā.

Menopauzes laikā sievietēm bieži nozīmē lokālu estrogēnu terapiju – krēmus, supuzotorijus, jo sistēmiska hormonu terapija, ja nav citu traucējošu faktoru, nav nepieciešama.

Medikamenti un injekcijas

Urgentās nesaturēšanas gadījumos nereti izmanto medikamentus, kas noņem muskuļu kontrakcijas, taču tie ir pietiekami nopietni ar virkni kontrindikāciju, turklāt aptuveni pusei pacientu nemaz nepalīdz.

Tas ir skaidrojams ar to, ka saslimšana ir multifaktoriāla, un līdz šim tā arī nav pavisam skaidri zināms, kāpēc tā rodas. Vēl urgentās nesaturēšanas gadījumos pielieto psihoterapiju, akupunktūru un fizioterapiju.

Atzīta ārstēšanas metode ir arī botoksa injekcijas, kas nomērdē pārāk aktīvo urīnpūšļa muskuli. Šo medikamentu iespricē pašā urīnpūslī. Parasti to iesaka tiem pacientiem, kuriem pārāk bieži jāiet uz tualeti, bet medikamenti nepalīdz. Botoksa efekts gan ir pārejošs un darbojas līdz deviņiem mēnešiem.

Urīnpūšļa pāraktivitātes gadījumos bieži vien ir jāpiesaista psihoterapeiti. Šo pacientu vidū ir daudz depresijas slimnieku, cilvēku ar nervu sistēmas traucējumiem, un nesaturēšana ir viena no psihosomatizācijas izpausmēm. Ir psihoterapeiti, kas specializējušies tieši psihosomatiskajā medicīnā, taču Latvijā viņu nav daudz.

Pārplūdes gadījumos nereti tiek veiktas operācijas (implantē mākslīgo slēdzējmuskuli) vai bojātajā sfinkterī iespricē pildvielas.

Būtiska ir profilakse

Lai izvairītos no slodzes nesaturēšanas, ļoti svarīga ir profilakse. Speciālisti to iesaka visām sievietēm, kurām iespējama iedzimtība, un visām sievietēm, kuras ir dzemdējušas. Turklāt grūtniecības laikā novērojamā urīna nesaturēšana nav norma. Ja arī pēc dzemdībām nesaturēšanas problēmas ir pazudušas, vēlākos gados tās var atgriezties.

Profilaktiska ir arī regulāra apskate pie ginekologa, kurš konstatēs iespējamās izmaiņas (noslīdējumus), tāpat svarīgi ir rūpēties, lai svars būtu normas robežās.

Pats galvenais: ja novērojat problēmu, svarīgi ir – negaidīt! Vāji muskuļi paši no sevis spēcīgi nepaliks, bet, neko nedarot, urīna nesaturēšanai pievienosies citas problēmas, un tad ārstēšana būs daudz sarežģītāka.

Slimo arī bērni

Foto: Shutterstock

Bērniem parasti ir vērojama nakts enurēze, urīnpūšļa pāraktivitāte vai slodzes nesaturēšana (vairumā gadījumu iedzimta). Tie ir kā signāli, ka līdzīgas problēmas, iespējams, būs arī pieaugot, tādēļ nepieciešama ārsta konsultācija.

Ikdienas atvieglošanai

Latvijā speciālos nesaturēšanas aizsardzības līdzekļus var nopirkt aptiekās. Tie ir speciāli ieliktnīši dažādam noplūdes apjomam, kā arī biksītes smagākas nesaturēšanas gadījumos.

Apmeklējiet ģimenes ārstu, lai saņemtu īpašo recepti valsts kompensējamo higiēnas preču iegādei aptiekā. Pilnu diagnožu sarakstu, kādām diagnozēm atlaides tiek piemērotas, meklējiet internetā vai noskaidrojiet pie sava ģimenes ārsta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!