Asimptomātiska Covid-19 paciente: bīstamākie ir tie, kuri nezina, ka slimo
Foto: LETA

Covid-19 – ikdienas leksikā jau tik bieži sastopamais vārds nu svešs ir tikai retajam. Izsludinātā ārkārtējā situācija un tai sekojošie ierobežojumi ir rūgts kumoss kaklā ikvienam no mums. Ikkatrs spiests vairāk vai mazāk mainīt ikdienas ritmu, pielāgoties, piespiesties jaunajiem apstākļiem. Bet arvien samērā maza ir izpratne par šo slimību un ar to saslimušajiem. Pat ja liekas, ka viss jau ir skaidrs, ik pa brīdim uzrodas jauna informācija, piemēri, novērojumi, kas sašūpo jau radušos zināšanu bāzi.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.

Iepriekš jau dalījāmies ar Aivja (vārds mainīts) pieredzes stāstu par slimošanu ar Covid-19 un atveseļošanos no tā. Bet šoreiz Līgas (vārds mainīts, lai pasargātu pacientes privātumu) pieredzes stāsts.

Līga ir asimptomātiska Covid-19 slimniece. Tas nozīmē, ka viņai nav nekādu slimības simptomu. Pēc vairāk nekā mēnesi ilgušas pašizolēšanās, kas vēlāk pārtapusi arī par karantīnu, Līga norāda: "Vēl šodien man nav vispār nekādu simptomu." To, kur un kā tieši Līga saslima nav iespējams precīzi noteikt, taču visticamāk tas noticis, atgriežoties no ceļojuma Šveicē. Turklāt atgriešanās ceļš uz Latviju ar privāto transfēru veda caur bēdīgi slaveno Itāliju.

Pēc atgriešanās Latvijā Līga uzreiz ievērojusi noteikto pašizolācijas periodu. "Tā kā mums ir pietiekami liela māja, ar vīru varam atļauties dzīvot katrs savā galā, ar savām labierīcībām,virtuvi, izeju utt." Arī viņas vīrs bijis inficējies ar Covid-19, bet nu jau dabūjis divus negatīvus testa rezultātus – tātad ir izveseļojies. Līga gaida savu atveseļošanos, lai viņi atkal varētu dzīvot kopā.

Pēc 16 pašizolācijā pavadītām dienām, kaut arī nejuta nekādus simptomus, Līga par saviem līdzekļiem nolēma veikt testu uz Covid-19, jo tomēr, tā kā citiem līdzceļotājiem tika apstiprināts šis vīruss, viņu tirdīja interese pārliecināties. Turklāt viņa bija padzirdējusi par faktu, ka ir diezgan daudz cilvēku, kuri nejūt nekādus simptomus, bet izslimo vīrusu. Uz analīzēm viņa devās savā auto, ievērojot pilnīgi visus drošības noteikumus. Tests izrādījās pozitīvs – Līgai konstatēja saslimšanu ar Covid-19. Pēcāk viņai atgriezta nauda, kura samaksāta par analīzēm, cik noprotams tādēļ, ka tās apstiprināja saslimšanu. Pats analīžu nodošanas process nav bijis ilgs – nepārspīlējot piecas minūtes.

Runājot par analīžu nodošanu, Līga norāda, ka tās nodevusi gan "Centrālajā laboratorijā", gan "E. Gulbja laboratorijā" un turpmāk izvēlēsies tikai otro. Galvenais faktors ir ilgā analīžu gaidīšana "Centrālajā laboratorijā", kas var aizņemt pat vairākas dienas, kamēr "E. Gulbja laboratorijā" viņa no rīta nodeva analīzes un jau vakarā saņēma atbildi. Bet otrs ir cilvēciskais faktors, jo "Centrālā laboratorija" sākotnēji atteikusies Līgai veikt analīzes, jo viņai nav nekādu simptomu. "Jums nav jēga nodot šīs analīzes, jo tās neko neuzrādīs. Ja jums nav simptomu – jums nav simptomu," laboratorijas darbinieku sacīto atkārto Līga. "Principā es taču varēju mierīgi doties dzīvē, jo man nav simptomu."

Viņa norāda, ka Latvijas veselības sistēmā novērojams neliels bardaks, kas, protams, izskaidrojams ar valdošo ārkārtējo situāciju pandēmijas dēļ. Tomēr Līga aicinātu par to piedomāt ilgtermiņā, jo nu jau ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai atbildīgie dienesti "nostātos uz kājām" un neradītu pacientiem vai potenciālajiem pacientiem papildus stresu un neizpratni. Viņai un citiem pazīstamajiem, kuri slimojuši vai slimo ar Covid-19 traucējoša ir neziņa par to, kad un kurā vietā parādās analīzes." Tad tev zvana vairāki cilvēki no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un prasa vienu un to pašu. Ja pēc nedēļas piezvana darbinieks un jautā tieši to pašu, ko jau esat izrunājuši – tas par kaut ko liecina. Sajūta, ka viņiem nav sistemātiskas pieejas šajā krīzes laikā, kā arī pietiekamu zināšanu komunikācijai ar pacientiem," pauž Līga. Principā viņi pastāstot to pašu, ko var jau izlasīt internetā, kas īpašu drošības sajūtu nerada.

Pēc Covid-19 apstiprināšanas Līga jau trešo nedēļu turpina ievērot karantīnu. Tā kā viņai nav nekādu simptomu, arī īpašu ieteikumu, kā rīkoties, nav. Viņa ievēro visu, ko atbildīgie dienesti līdz šim ieteikuši jebkuram iedzīvotājam. Līga uzskata, ka liels pluss ir tas, ka viņa var iziet savā dārzā "izvēdināt plaušas", pavingrot. Viņasprāt, grūtāk ir tiem, kuriem jāsēž savā mazajā pilsētas dzīvoklī bez jebkādas iespējas iziet ārpasaulē.

Līga tagad pacietīgi gaida savus divus negatīvos Covid-19 analīžu testus. Tieši neilgi pirms mūsu sarunas viņa bijusi nodot analīzes. Pēc divu negatīvo testu iegūšanas, Līga plāno veikt citas analīzes, lai pārliecinātos par savu vispārējo veselības stāvokli.

"Mana pārliecība diemžēl ir tāda, ka mums daudziem nāksies šo slimību izslimot pirms tā beigsies," pauž Līga. Par visbīstamākajiem slimotājiem viņa uzskata tādus kā sevi – asimptomātiskos pacientus. Ne katrs bez simptomiem iedomāsies veikt Covid-19 analīzes tikai, lai pārliecinātos par to, vai gadījumā tomēr nav inficēts (turklāt arī testa cena nav zema), bet tikmēr staigās apkārt un potenciāli apdraudēs citus.

Asimptomātiska Covid-19 paciente: bīstamākie ir tie, kuri nezina, ka slimo
Foto: AFP/Scanpix/LETA

SPKC "Delfi" skaidroja, ka persona, veicot izmeklēšanos, tas ir, nododot analīzes, par sevi sniedz datus, kas tiek iekļauti testēšanas pārskatā, līdz ar to informācija par pozitīviem gadījumiem tiek nodota SPKC, bet par negatīvajiem gadījumiem rezultāti nonāk "E-veselībā". Attiecīgi SPKC epidemiologi katru rītu saņem testēšanas pārskatus, to apjoms ir mainīgs – citas dienas līdz pat 25 gadījumiem. Ja gadījumu ir daudz, epidemioloģiskā izmeklēšana nerit tik raiti. Saņemot par pozitīviem atzītos pārskatus, SPKC epidemiologs pēc iespējas ātrāk cenšas ar visiem sazināties, sniegt pirmo informāciju un rekomendācijas par to, ka pacientam ir pozitīvs tests, ka viņam jāpaliek mājās un par pamatlietām, kas tagad jādara. Nereti seko arī otrais vai pat trešais zvans, dažreiz vēl vairāk - viss atkarīgs no konkrētā pacienta, viņa nodarbošanās un ikdienas gaitām.

Runājot par konkrēto gadījumu, SPKC pārstāve norāda, ka centram ir inficēto gadījumu uzskaites sistēma un ka nevajadzētu būt tā, ka pie viena pacienta vēršas vairāki epidemiologi, bet pieļauj, ka šāds gadījums var rasties, ja pārskats ir nonācis dežūrepidemiologa rokās, kurš tad par to paziņo saslimušajam, bet cits epidemiologs, kurš reāli veic izmeklēšanu, nākamajā dienā uzdod konkrētākus jautājumus, padziļinātāk izskata gadījumu. Protams, nevarot izslēgt iespējamību, ka nākamajā zvana reizē kāds jautājums atkārtojas.

Ir grūti pateikt, cik cilvēku slimo ar Covid-19 un to nemaz nezina. "Konkrētas asimptomātisku gadījumu uzskaites pasaulē nav," pauž SPKC pārstāve. Zināms ir tas, ka 80 procentos gadījumu šī slimība norit vieglā formā, līdz ar to gadījumu skaitu ciparos pārvērst ir grūti. SPKC veic skrīningus, piemēram, slimnīcās un sociālās aprūpes centros, kur tiek atklāti saslimšanas gadījumi bez jebkādiem simptomiem. Varot sacīt, ka šādu gadījumu noteikti ir daudz.

SPKC atgādina, ka piesardzības pasākumi, kas noteikti Covid-19 dēļ, nav domāti tikai gadījumos, kad jau esi slims, bet gan lai pasargātu sevi un citus vēl pirms slimība jūs skārusi. Pat neizvērtējot, vai blakus ejošais cilvēks ir inficējies ar vīrusu, vai nē, svarīgi ievērot vismaz divu metru distanci un lietot aizsarglīdzekļus, aktīvi mazgāt rokas, jo, kā šajā rakstā jau atklāts, ir gadījumi, kad saslimušais var pat nenojaust, ka ir inficējies.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Slimību profilakses un kontroles centrs Veselības aprūpe Infekciju slimības
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form