Manuprāt, sporta joma aug, mainās līdzi laikam, bet satur sevī vēl lielu neizmantotu potenciālu. Jā, ir uzvaras, gaviles, patriotisms sporta arēnās! Ir veselības un olimpiskās dienas, sporto jau visa klase – progresējam. Tomēr sporta nozare varētu dot vēl, kas turklāt būtu pamats arī pašas nozares izaugsmei, piedevām šī darba uzsākšanai būtu vajadzīga vien politiskā izšķiršanās par to.
Tātad – šodien rūpes par sabiedrības veselības veicināšanu un fizisko izglītību (Physical Education) sporta nozare faktiski ir atstājusi mediķu un pašas sabiedrības ziņā, paļaujoties, ka ar sporta panākumiem būs diezgan, lai rosinātu pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Sportotāju skaits pieaug, tomēr ir redzams, ka tā ir mazākā sabiedrības daļa. Dažviet pat skolēni un vecāki rauc degunu, izskan runas par sporta stundu nelietderīgumu, bet ārsti nereti ir ar mieru atbrīvot no nodarbībām pat bez pamata.
• bērni un jaunieši;
• ikviens iedzīvotājs, kurš nodarbojas ar fiziskajām un prāta sporta aktivitātēm;
• augstu sasniegumu sportisti;
• sporta speciālisti;
• izcili bijušie sportisti, treneri, sporta darbinieki;
• personas ar invaliditāti, kas tieši darbojas sporta klubos, pielāgotā sporta federācijās un sporta federācijās, kuras sadarbojas ar sportā ar invaliditāti koordinējošo (atzīto) sporta organizāciju – Latvijas Paralimpisko komiteju (LPK).
Lai nozare paplašinātu uzdevumu loku un izietu arī ārpus sacensību sporta ietvara, tai pilnīgi pietiek savu intelektuālo resursu. Sporta pedagoģija, medicīna, zinātne un augstskolas var dot nopietnu ieguldījumu nācijas veselības stiprināšanā, darba spēju un dzīves kvalitātes paaugstināšanā. Nepieciešama tikai politiskā izšķiršanās par to.
Sporta nozarei, paplašinot savu darbības loku, būtu nopietns pamats izaugsmei, bāze jaunu profesiju standartu izveidei un darbavietu radīšanai, jaunu metodiskā un praktiskā darba paraugu izstrādei. Sabiedriskais pasūtījums sporta un sociālajām zinātnēm, un augstskolām speciālistu sagatavošanai.
Izšķiroties par šādu reformu, sporta politikā papildus būtu iezīmējami divi jauni darba virzieni, kādus tos arī iesaka AEHESIS (Eiropas sporta zinātnes un izglītības salīdzināšanas projekts): fiziskā izglītība un veselības veicināšana.
Šī darba virziena uzmanības lokā būtu izglītības un mūžizglītības uzdevumi, lai sākot jau ar pirmskolas iestādēm un turpinot izglītošanos visa mūža garumā, cilvēks apgūtu zināšanas un māku parūpēties par savu fizisko veselību dažādās situācijās un dzīves etapos.
Te izmantošanai Latvijā būtu adaptējamas iestrādnes, kuras Eiropā jau darbojas pēdējos desmit gadus. Tie ir profesiju standarti, amatu pienākumi nodarbinātajiem sporta nozarē, kuri kalpo ārpus sacensību sporta – sabiedrības veselības veicināšanā, strādā pašvaldību struktūrvienībās, valsts iestādēs, uzņēmumos, fitnesa klubos.
Eiropā, piemēram, ir tāda profesija kā sabiedrības veselības veicinātājs (Public Health Promoter). Latvijā pašvaldības būvē veloceliņus, āra trenažierus, veselības trases, bet dažādie infrastruktūras objekti paši nerada metodiku, kā tos izmanot. Tad, lūk, arī šinī jomā sporta nozarei būtu jāuzņemas iniciatīva par speciālistu un metodikas sagatavošanu!
Izpildot valsts noteiktās prasības, klubi varētu pretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu veselības veicināšanas darbā un nodokļu atlaidēm. Reizē ar sabiedrības fiziskās izglītības darba virziena aktivitātēm, tas dažu gadu laikā varētu jau dubultot veselību veicinošo klubu biedru un apmeklētāju skaitu, aizvien plašāk aptverot līdz šim neiesaistītās sabiedrības grupas.
Sports ir ne tikai sacensības un izrāde. Jomai ir iespējas attīstīties, rodot jaunus izaicinājumus. Devums fiziskajā izglītībā un veselības veicināšanā būtu ieguldījums nācijas pamatu stiprināšanā. Latvijas sporta nozarei ir pietiekams potenciāls lai apgūtu jaunos darba virzienus un veiktu šo uzdevumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
