Trenažieru zāle kā otrās mājas. Kas liecina par apsēstību ar treniņiem

Iespējams, tev šķiet jancīgi, pat neiespējami kļūt apsēstam ar treniņiem, bet patiesībā atkarība no treniņiem skar tūkstošiem cilvēku. Varētu arī domāt, ka tā ir labā atkarība, jo tu taču tikai trenē savu formu, nevis lieto narkotikas, alkoholu vai citādi kaitē sev. Taču arī atkarībai no treniņiem ir tādas pašas iezīmes un var arī būt tikpat negatīvas sekas kā citām pieminētajām atkarībām, stāstīts portālā ''Prevention''.

Atkarība no treniņiem ir neveselīga apsēstība ar fiziskajām aktivitātēm, un bieži vien tas ir ķermeņa tēla uztveres vai ēšanas traucējumu rezultāts, skaidrots portālā ''Health Line''. Fiziskās aktivitātes izraisa noteiktu ķīmisko vielu izdalīšanos nervu sistēmā – šīs ķīmiskās vielas rada prieka vai atlīdzības sajūtu. Atkarība no treniņiem var daļēji veidoties tieši šīs prieka sajūtas dēļ. No treniņiem atkarīgajiem ir raksturīgas līdzīgas iezīmes kā citiem atkarīgajiem, piemēram:

Tu vai kāds tavs paziņa jau krietnu laiku teju neiziet no trenažieru zāles vai meklē katru iespēju, lai nodotos fiziskajām aktivitātēm? Iespējams, tas vēl ne par ko ļaunu neliecina, bet var būt arī tieši pretēji – ieradums pārvērties atkarībā. Turpinājumā uzzini pazīmes, kas var liecināt par atkarību no treniņiem.

''Ir ļoti neveselīgi katru dienu ''tērēt'' pārāk daudz laika – upurējot tikšanās ar ģimeni vai draugiem –, lai pār visām varītēm starp ikdienas pienākumiem ''iespiestu'' papildus stundiņu fiziskajām aktivitātēm vai pat papildus treniņu,'' portālam ''Men's Journal'' skaidro licencēta klīniskā psiholoģe un sporta psiholoģe Kalifornijas Štata universitātē Glorija Petrucelli.

Tavā dzīvē ir nepieciešams balanss, kā arī tavam prātam un ķermenim ir vajadzīgs laiks, lai atgūtos no smagās piepūles. Stingra pieturēšanās pie striktas un atkārtojošas treniņu rutīnas, kurā ir teju neiespējami kaut ko mainīt, var būt sarkanais signāls, papildina Petrucelli. Tāpat tas ir neproduktīvi – laiku pa laikam nepieciešams pamainīt treniņu norisi, lai izvairītos no situācijas, kur fiziskās aktivitātes vairs nenes nekādas izmaiņas. Citiem vārdiem – tu iestrēgsi vienā formā.

Pārāk daudz treniņu rada milzīgu slodzi tavam ķermenim, līdz ar to tiek novājinātas visas organisma sistēmas, kas var izraisīt hroniskas slimības un/vai traumas. Atbildi sev uz jautājumu: vai tu nepārtraukti upurē laiku, kas būtu nepieciešams, lai tavs ķermenis spētu atjaunoties, treniņu pagarināšanai? Ja katram nākamajam vingrinājumam vai to kopas aplim draud iespēja savainoties, ir pēdējais laiks atkāpt soli atpakaļ, pirms nav par vēlu.

''Kad viss tavs laiks, sociālie kontakti, resursi un nauda ''rotē'' tikai ap treniņiem (ja vien tu neesi profesionāla sportiste), kā arī tev nav citu hobiju vai interešu, es rekomendētu doties pie garīgās veselības speciālista pēc novērtējuma,'' iesaka Petrucelli. Tev nevajadzētu katru dienu pavadīt sporta zālē, veidojot savu sociālo loku no citiem sporta zāles apmeklētājiem, vai iegādāties specifisku inventāru tikai tādēļ, lai varētu jebkurā diennakts stundā nodoties treniņam. Ja tu nevari būt reālistiska, rast kompromisus vai moderēt savus fiziskās sagatavotības mērķus ar citiem dzīves aspektiem, iespējams, tu esi aizgājusi par tālu attiecībās ar fiziskajām aktivitātēm.

''Daudzi fitnesa entuziasti ir pašpasludinātas A tipa personības,'' atklāj klīniskā psiholoģe. Tas nebūt nav slikti, bet A tipa personības uz stresu reaģē atšķirīgi. ''Pakļauti lielam stresam, viņi var censties sasniegt savu mērķi, nejūtot prieku vai gandarījumu par paveikto, kā arī piedzīvot nelīdzsvarotību savā dzīvē,'' skaidro Petrucelli. Ja tu atskārt, ka it kā pazūdi tajā, ko dari, nespēj vairs kontrolēt savas emocijas un šķietami cīnies pati ar sevi un saviem mērķiem, iespējams, tu esi neveselīgās attiecībās ar treniņiem.

''Katrai personībai ir pozitīvi un negatīvi aspekti, taču A tipa personība var padarīt tevi neaizsargātāku pret stresu vai pret neveselīgiem tā pārvarēšanas mehānismiem, kas var veicināt atkarības no treniņiem rašanos,'' papildina klīniskā psiholoģe.

Vīrieši un sievietes, kas kļūst apsēsti ar fiziskajām aktivitātēm, cieš no ārkārtīgas vainas apziņas reizēs, kad treniņus nākas izlaist, stāsta Petrucelli. Tāpat viņiem ir tieksme kompensēt iekavēto, trenējoties dubultā, tādējādi pārslogojot savu ķermeni. Ja tu sev pārmet vai tīši izvairies no notikumiem, kas varētu iztraucēt tavam treniņu grafikam, ir laiks izvērtēt savus fizisko aktivitāšu paradumus.

Ir pavisam normāli, pat dabiski savu neapmierinātību, sakāpinātās emocijas par darbu vai citām dzīves jomām izlādēt kādā no fiziskajām aktivitātēm – kas nu kuram palīdz. Bet, ja tu vienmēr paļaujies, ka treniņš tev palīdzēs atgūties un pozitīvi uzlādēties, tas ne par ko labu nevēsta. It īpaši tad, ja tu arī neizbaudi pašu treniņu, piebilst Petrucelli.

Vēlme mainīt savu svaru vai ķermeņa uzbūvi bieži vien izraisa vēlmi trenēties. Bet, ja tu nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm tikai ar mērķi sadedzināt kalorijas vai ''nopelnīt'' maltīti, vai nododies intensīvam treniņam, jo iepriekšējā vakarā apēdi kaut ko neveselīgu, tā ir obsesīvas uzvedības pazīme, skaidro Petrucelli. Tas, ka nekad tā īsti neesi apmierināta ar savu sniegumu, izskatu un progresu, ir ļoti bīstami tavai garīgajai un fiziskajai veselībai.