Visu dienu sēdi? Kaitējumu veselībai novērsīs stundu ilga izkustēšanās
Foto: Shutterstock

Ja dienā vismaz stundu veltīsi fiziskajām aktivitātēm, sēdošs darbs nekaitēs veselībai un nepaaugstinās priekšlaicīgas nāves risku, noskaidrojuši zinātnieki no Norvēģijas Sporta zinātnes skolas. Pētnieki apkopojuši un analizējuši līdzšinējos pētījumus par saistību starp mazkustīgu dzīvesveidu un pāragru nāvi, kuros kopumā iesaistīti vairāk nekā miljons cilvēki.

Analīzes rezultāti, kas publicēti prestižajā medicīnas žurnālā "The Lancet", varētu nomierināt cilvēkus, kas spiesti astoņas un vairāk stundas dienā pavadīt pie datora vai darba galda, rakstā par šo apjomīgo pētījumu norāda "Health". Vienlaikus šim pētījumam būtu jākalpo kā atgādinājumam: ja ik dienas ilgu laiku esi spiests pavadīt sēdus, ikdienas treniņš ir ļoti svarīgs tavai labsajūtai un veselībai.

Saistība starp mazkustību un pāragru nāvi pētīta ļoti plaši, un bijusi par pamatu daudzām satraucošām publikācijām medijos. Lai gan "The Lancet" publicētajā pētījumā nav iegūti kādi jauni dati, tajā apkopota un analizēta informācija, kas iegūta 16 iepriekš veiktos pētījumos.

Izmantojot šos datus, pētnieki salīdzinājuši mirstības rādītājus noteiktā laika periodā cilvēkiem ar atšķirīgu sēdēšanas laiku un fiziskās aktivitātes līmeni.

Cilvēkiem, kuri katru dienu 60–75 minūtes velta vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm, priekšlaicīgas nāves risks izzūd pavisam, neraugoties uz vajadzību ilgas stundas sēdēt.

Apkopojot skaitļus, pētnieku komanda nonākusi pie slēdziena, ka mazkustīgs dzīvesveids tiešām veicina priekšlaicīgas nāves risku nākamajā desmitgadē. Tajā pašā laikā konstatēts – jo aktīvāki no darba brīvajā laikā ir cilvēki, kuriem ir sēdošs darbs, jo vairāk sarūk pāragras nāves risks. Turklāt atklājies, ka cilvēkiem, kuri katru dienu 60–75 minūtes velta vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm, priekšlaicīgas nāves risks izzūd pavisam, neraugoties uz vajadzību ilgas stundas sēdēt.

Visu dienu sēdi? Kaitējumu veselībai novērsīs stundu ilga izkustēšanās
Foto: PantherMedia/Scanpix

Interesanti, ka tiem, kuri sēž vismaz astoņas stundas dienā, taču mazkustību cenšas kompensēt, aktīvi sportojot (vismaz 60 minūtes dienā), ir pat mazāks pāragras nāves risks, nekā tiem, kuri sēdus pavada tikai četras stundas dienā, taču ar izkustēšanos ir ļoti sliktās attiecībās, veltot tai vien aptuveni piecas minūtes dienā.

Zinātnieki atsevišķi analizējuši pētījumus, kur aplūkota pārlieka aizraušanās ar televizora skatīšanos, konstatējot, ka arī pārāk ilga sēdēšana pie televizora (vismaz piecas stundas) paaugstina pāragras nāves risku.

Pētnieki gan atraduši vienu būtisku un interesantu atšķirību: lieliem televizora mīļiem fiziskās aktivitātes tikai mazina, nevis pilnībā novērš pāragras nāves risku, kā tas ir sēdoša darba darītājiem. Zinātnieki nezina iemeslu, bet izteikuši pieņēmumu, ka tas saistīts ar uzkodām, pēc kurām televizora mīļiem roka sniedzas ļoti bieži. Iespējams, tas ir iemesls, kādēļ ar regulārām fiziskajām aktivitātēm jau ir grūti novērst mazkustības kaitīgo ietekmi uz veselību (liekais svars, sirds un asinsvadu slimības, cukura diabēts, locītavu problēmas utt.).

Pētnieki gan atraduši vienu būtisku atšķirību: lieliem televizora mīļiem fiziskās aktivitātes tikai mazina, nevis pilnībā novērš pāragras nāves risku, kā tas ir sēdoša darba darītājiem.

Viens no pētījuma autoriem, sporta medicīnas profesors Ulfs Ekelunds (Ulf Ekelund) no Norvēģijas Sporta zinātnes skolas norāda, ka stunda mērenas fiziskās slodzes dienā būtu labs mērķis daudziem.

"Uzsvēršu, ka arī īsāks fiziskas aktivitātes laiks dienā ir vērtīgs," Ekelunds norādījis sarunā ar "Health". Savukārt, tiem, kuri jau velta stundu sportošanai dienā, nav obligāti pie šī laika jāapstājas vai jāsāk domāt, ka pārējo laiku var mierīgi pavadīt sēžot.

Visu dienu sēdi? Kaitējumu veselībai novērsīs stundu ilga izkustēšanās
Foto: Shutterstock

"Rezultāti liecina – jo mazāk tu sēdi (vai skaties televizoru) un jo aktīvāks esi, jo labāk," saka Ekelunds. "Vēstījums, ko es gribētu nodot, ir: mazāk sēdi, vairāk kusties, un jo vairāk, jo labāk!"

Tas gan nenozīmē, ka teju jāpārceļas uz dzīvi sporta zālē vai fitnesa klubā, piebilst zinātniece Pamela Pīke (Pamela Peeke). Fiziskās aktivitātes var būt izkaisītas visas dienas garumā. "Piecelies no galda uz 5–10 minūtēm katru stundu, ko esi spiests pavadīt sēdus," norāda Pīke. "Kāp augšā un lejā pa kāpnēm. Runā pa telefonu staigājot." Un, kad vari, ieplāno jau īstu treniņu, piemēram, jogas nodarbību vai rīta skrējienu. "Tas viss skaitās, un burtiski var izglābt tev dzīvību," norāda Pīke.

Source

rutks.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form