Apspiestas emocijas – fizisku sāpju izraisītājas. Kā atpazīt un novērst
Foto: Eric Ward / cc

Dažkārt, saskaroties ar nepatīkamām emocijām, nevēloties tām ļaut vaļu vai virsroku, šķiet, vislabāk ir emocijas apspiest, nolikt kādā attālākā apziņas stūrī un aizmirst. Taču tas, par ko šādā brīdī mēs nedomājam, – viss apspiestais reiz nāks laukā. Un ir būtiski saprast, ka paslēptās emocijas nebūt neatgriezīsies emocionālu sajūtu izpausmē, bet gan, ļoti iespējams, tās liks par sevi manīt, radot fiziskas sāpes vai nepatīkamas izjūtas.

Varbūt tev ir radies jautājums – kur tad šīs apspiestās sajūtas paliek? Portālā ''Psychology Today'' psihoterapeits Šons Grovers skaidro, ka – tā kā cilvēkiem nepatīk apzināties nepatīkamo emociju iemeslu vai nepatīk šīs emocijas izprast, mums ir tendence šīs emocijas apspiest un uzkrāt sevī. Kā rezultātā pārmērīga apspiešana var radīt psihosomatiskus simptomus, piemēram, galvassāpes, saspringumu kaklā u.tml. Tāpat Grovers atzīmē, ka uz konkrētām ķermeņa zonām vai par konkrētiem veselības pasliktinājumiem var atbildēt konkrētas apspiestas emocijas un rīcība, tai skaitā, nespēja visu kontrolēt, sāpinājums, bailes utt.

Psihoterapeits Andris Veselovskis arī norāda, ka jebkāds stress var izraisīt dažādas fiziskās sāpes un dažādās ķermeņa zonās, kā arī šīm sāpēm var būt dažāda intensitāte – gan stiprāka, gan vājāka. Tāpat stress un tā ietekmējošās emocijas iedarbojas uz organisma imūnsistēmu, to pavājinot, kā rezultātā cilvēks daudz biežāk slimo.

Kā iemeslu, kāpēc emocionālie pārdzīvojumi izraisa fiziskas sāpes, Veselovskis min hormonu izmaiņas. ''Jebkāda stresa laikā pastiprināti izdalās kortizols, adrenalīns, citi hormoni un aktīvās vielas. Tas ir veids, kā organisms ar kaut ko sev nezināmu mēģina cīnīties. Ja cīņa notiek intensīvi un ilgi, ķermenis, organisms pagurst, enerģija izsīkst, un rodas veselības problēmas.''

Savukārt, runājot par konkrētu stresu un konkrētām ķermeņa zonām, kur sāpes rodas, Veselovskis min, ka ir tipiskas sāpes un zonas, kas ir saistītas. Piemēram, spriedzes dēļ var savilkties pleci un kakla muskuļi, kā rezultātā rodas sāpes. Tāpat to pastiprina sēdošs darbs. Tomēr viņš piebilst, ka, lai gan ir stresa izpausmes un konkrētas sāpju zonas, kas ir saistītas, ne vienmēr iespējams noteikt kas un ko ietekmē.

Iespējams, arī tev ir tieksme savas emocijas apspiest un noglabāt. Lai tu laikus to spētu atpazīt, lai tas neradītu veselības problēmas vai tu varētu no tām atbrīvoties, iepazīsties ar Grovera uzskaitītajām sāpju zonām, veselības problēmām un emocijām vai rīcību, kas tās var izraisīt, un ieteikumiem iespējamajiem risinājumiem.

Spriedze kaklā/plecos: slogs un atbildība

Iespējams, tev patīk uzņemties daudz darāmā, tev patīk cilvēkiem palīdzēt, kas kādā brīdī rada lielu noslodzi, un tev vairs nepietiek laika sev. Kā rezultātā rodas arī sāpes kaklā, plecos. Lai šādas sāpes neatkārtotos regulāri un tu no tām varētu atbrīvoties, tev jāiemācās lūgt palīdzību, nevis darīt visu pašai. Tāpat iemācies deleģēt pienākumus, iemācies izvērtēt prioritātes un savas spējas un iemācies dalīties ar veicamajiem uzdevumiem.

Source

DELFI Viņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form