Dzemdes kakla un krūts vēzis: cik bieži un kāpēc jāveic pārbaudes
Foto: Shutterstock

Dažādas sieviešu reproduktīvo orgānu slimības bieži piezogas nemanāmi. Ne velti olnīcu vēzi mēdz dēvēt arī par kluso slepkavu. Lai arī sievietēm ir pieejamas vairākas bezmaksas profilaktiskās pārbaudes, daudzas tās neveic un par savu veselību atceras vien tad, kad radušās nopietnas problēmas.

2015. gadā Nacionālais veselības dienests 199 109 sievietēm izsūtīja uzaicinājumus uz valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža pārbaudi, un tikai ceturtā daļa sieviešu šo iespēju izmantoja. Uz uzaicinājumu veikt krūts vēža pārbaudi sievietes atsaucas biežāk – no 142 319 uzaicinātajām sievietēm pārbaudes veica 49 658 sievietes.

Kā uzsver ginekologi, ikvienai sievietei ir jārūpējas par sevi jau no agras jaunības un jāapmeklē ginekologs vismaz reizi gadā.

"Paralēli parastajai ginekoloģiskajai apskatei noteikti ir jāveic arī padziļināti ginekoloģiskie izmeklējumi, jo slimība var aizsākties bez redzamiem simptomiem", stāsta medicīnas centra "Elite" ginekoloģe Marina Čema-Ozoliņa. "Šī programma paredz sievietēm no 25 līdz 70 gadu vecumam reizi trīs gados izsūtīt uzaicinājuma vēstules apmeklēt ginekologu un veikt citoloģiskās uztriepes pārbaudi. Taču, es vēlētos uzsvērt, gadījumos, ja meitene ir agri uzsākusi dzimumdzīvi, vai arī viņai bijuši daudzi partneri, būtu ieteicams jau agrāk nekā 25 gados sākt pārbaudes pret dzemdes kakla vēzi. Valsts arī viņām to apmaksā," par pieejamajām pārbaudēm dzemdes kakla vēzim stāsta speciāliste.

Uzzināt vairāk par dzemdes kakla vēzi, tā simptomiem un diagnostiku, ir iespējams šeit.

Otra izplatītākā slimība, kas ne tikai grauj sievietes veselību, bet ir arī viens no izplatītākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem sievietēm, ir krūts vēzis. Radioloģe-diagnostiķe un ultrasonogrāfijas speciāliste Irina Krivicka stāsta: "Ikviena sieviete jebkurā vecumā, kura satausta krūtī kādu veidojumu, kuras krūts ir deformējusies, palielinājusies vai samazinājusies, krūtsgalā veidojas izdalījumi, vērojamas sāpes vai diskomforta sajūta krūtī vai padusē, tiek aicināta pie mums uz izmeklējumu. Ja mums rodas aizdomas par kādu veidojumu, tiek veikta ļoti mūsdienīga krūts pārbaude – elastogrāfija. Būtībā tā ir tā pati ultrasonogrāfija, taču tajā tiek izmantots ļoti moderns aparāts – tā sauktais sonoelastogrāfs – kas mēra audu elastību, ļaujot atšķirt ļaundabīgu audzēju audus no normāliem audiem".

Ar elastogrāfu parasti veic izmeklējumus jaunām sievietēm, vai sievietēm, pēc kuru sākotnējās apskates nerodas lielas aizdomas par ļaundabīgo audzēju. Taču, kā atzīst medicīnas centra "Elite" radiologa asistente Olga Dobriņina: "Zelta standarts krūts vēža agrīnā konstatēšanā ir mamogrāfs. Mamogrāfija ir krūšu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu, kas ļauj iegūt šūnu attēlu uz īpaši kontrastainas fotofilmas ar augstu izšķirtspēju".

Lai gan valsts krūts vēža skrīninga programma paredz valsts apmaksātu mamogrāfa izmeklējumu reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 70 gadiem, speciālisti iesaka mamogrāfiju pirmo reizi sievietēm veikt 40 gadu vecumā arī tad, ja nav vērojami kādi nelabvēlīgi simptomi. Īpaši to ir ieteicams darīt sievietēm, kuru asinsradinieki – mātes, vecmammas, tantes, ir slimojušas ar onkoloģiskām slimībām, jo krūts vēzis mēdz pārmantoties ģenētiski.

Vairāk par krūts vēzi ir iespējams uzzināt šeit.

Comment Form