Saslimšanas diagnostika un operācijas norise

Kāju vēnu saslimšanas: izpausmes, ārstēšana un izplatītākie ārstniecības mīti
Foto: Shutterstock

Kāju vēnu saslimšanas izpausmes ir dažādas, taču to diagnostika notiek pēc vienotiem principiem. Klīniski tiek apskatīta kāja un iztaujāts pacients. Nozīmīgākā diagnostikas daļa ir sonogrāfiskā izmeklēšana, kur pacientam izmeklēšanu veic stāvus, kas ir ļoti svarīgi, jo, ja tas notiek guļus, tas nedos pilnu informāciju par vēnu problēmām. Tāpat diagnostikas laikā ir svarīgi, lai gravitācija iedarbojas uz vēnām, un to var panākt tikai stāvus. Sonogrāfijā tiek izpētīts gan ārējo, gan dziļo vēnu stāvoklis, kā arī tiek skatītas artērijas, jo to stāvoklis var ietekmēt tālāko ārstēšanu, skaidro Mauriņš.

Taujāts par operācijas norisi, ķirurgs stāsta: "Pacients ierodas pie mums, sagatavojas operācijai, tiek pārģērbts, nonāk operāciju zālē. Tur ķirurgs pirms operācijas, kas ļoti svarīgi, pats atkārtoti veic sonogrāfiju un atbilstoši tai plāno operāciju. Vēnas tiek iezīmētas, tiek plānots, kāda tehnoloģija tiks pielietota. Pēc tam pacients tiek noguldīts uz operāciju galda. Pirms operācijas tiek veikta vietējā anestēzija – sterilā vidē ķirurgs visos posmos, kuri būs jāārstē ar lāzeru, injicē pretsāpju zāles. Kas ir svarīgi, pie šādas anestēzijas pacients ir pie pilnas samaņas un komunicē ar ārstu.

Pati operācija pacientam ir nesāpīga, bet, līdzīgi kā pie stomatologa, nepatīkams ir brīdis, kad tiek veikta anestēzija. Tāpēc arī operācijas sāpju līmenis ir ļoti neliels – pacients jutīs tikai nelielus dūrienus. Bet, kā paraksti apraksta pacienti, tas ir mazāk sāpīgi kā pie stomatologa. Pēc 10 ballu skalas sāpju līmenis ir starp 1 un 2, kas ir ļoti nenozīmīgas un viegli pārciešamas sāpes.
Kad vēnu posmi ir apstrādāti ar lāzeru, pēc nepieciešamības tiek izņemti vēnu atzarojumi – tas tiek veikts ar īpašu adatu dūrieniem, izmantojot speciālus āķīšus. Tad pacientam tiek uzlikts pārsējs, kuru viņš pats var noņemt nākamās dienas rītā. Ja veikta gan lāzeroperācija, gan ķirurģiska vēnu atzarojumu izņemšana, tiek uzvilkta arī kompresijas zeķe."

Taujāts, kas notiek ar slimo vēnu, flebologs atbild: "Ir trīs dažādas iedarbības. Viena ir termiska – ar lāzera palīdzību mēs ļoti precīzi uzvārām vēnas sieniņu noteiktā posmā. Tas, ko mēs darām, – mēs mainām audu struktūru. Piemēram, vārot olu, tā sākumā ir jēla, pēcāk cieta un šķidra vairs nekļūs. Tas, ko mēs esam izdarījuši, ir denaturācija – olbaltumvielu denaturācija, kur tās vairs nav tādas, kādas bija pirms tam. Tas, ko dara organisms, kad redz, ka audi ir izmainīti, tātad sveši, ar balto asinsķermenīšu palīdzību, – organisms pats šos audus resorbē – pats sevi izārstē. Otra metode ir ķirurģiska – no audiem ar speciāliem instrumentiem, āķīšiem, slimās vēnas izņemam laukā. Trešā ir skleroterapija, kuras gadījumā mēs ķīmiski radām vēnas sieniņas iekaisumu – sabojājam vēnas sieniņu, tādēļ rodas iekaisums, kura rezultātā organisms iekaisušās vēnas resorbē, remontē."


Source

DELFI Viņa

Tags

Mauriņš Kāju sāpes Sievietes veselība Vēnu varikoze
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form