Mans ķermenis ir mana izvēle? Par izskatu kaunina pat ārsta kabinetā

Resns, tātad ēd daudz! Pārāk tievs – tad jau noteikti ir ēšanas traucējumi! Pārāk spalvains – ak, šausmas, cik nehigiēniski! Šie ir vien daži aizspriedumi, ar kuriem daļai cilvēku nākas saskarties teju katru dienu. Par gaumi nestrīdas – tā mēdzam teikt itin bieži. Taču jautājumos, kas saistīti ar izskatu un skaistuma standartiem, pat vēl mūsdienās esam nepiekāpīgi un neiecietīgi.

"Body shaming" jeb nosodījums saistībā ar izskatu, šķiet, ir nebeidzams process. Ja tev ir ķermenis, tad, visticamāk, vismaz reizi dzīvē nācies saskarties ar nelūgtiem komentāriem un ieteikumiem. Tas notiek galvenokārt tāpēc, ka dzīvojam sabiedrībā ar šauriem skaistuma ideāliem un arīdzan pārmērīgu tievuma kultu. Taču ķermeņa forma nav vienīgais apspriešanas vērtais objekts. Sabiedrība mēdz noniecināt itin visu — pārāk garus matus, pārāk īsus matus, pārāk lielu apmatojumu, ādas problēmas, apģērba izvēli un tā tālāk. Turklāt, kaunināšanā iesaistās ne tikai apkārtējie — to darām mēs paši. Nepārtraukti kritizējam un salīdzinām sevi ar apkārtējiem.

Izskata kritizēšana mūsdienās ir kļuvusi gluži par normu. Žurnālos raksta par to, kā efektīvāk nomest svaru un kā noslēpt "nevēlamās" zonas, influenceri iesaka maģiskus pulverīšus, kas samazina ēstgribu, un filmās par galveno apsmiešanas objektu kļūst apaļīgs cilvēks, kurš, protams, arī ir neveikls. Visi šie gadījumi vien kultivē un producē šauro, turklāt, bieži vien arī aizvainojošo ideālu par to, kas ir skaists un kas nav. Vienlaikus jāpiebilst, ka velns nav arī tik melns, kā to mālē — arvien biežāk izskan aicinājumi novērtēt un mīlēt katru ķermeni. Piemēram, Latvijā jau vairākus gadus darbojas organizācija "Morethansize", kas cenšas cīnīties pret valdošajiem stereotipiem un ideāliem.

Taču tas nenozīmē, ka cilvēku mutes ir apklusušas: kritiku par savu izskatu – gribi vai negribi –joprojām nākas dzirdēt itin visur. Pat vietās un situācijās, kurās to nemaz negaida. Ar saviem pieredzes stāstiem dalās Paula un Anete.