Mīti un fakti par vielmaiņu: kā tā saistīta ar tavu ķermeņa uzbūvi un svaru

Tā kā mēs esam tik atšķirīgi, atšķiras arī mūsu vielmaiņas ātrums, proti, tas, cik daudz kaloriju organisms tērē visu šo bioķīmisko procesu nodrošināšanai. Lielāks vielmaiņas ātrums nozīmē, ka enerģija šiem procesiem tiek tērēta vairāk, līdz ar to cilvēks ar ātrāku vielmaiņu var ēst vairāk nekā cits ar gausāku vielmaiņu un vienalga palikt slaids.

Pārbaudi savas zināšanas par vielmaiņu! Kuri no šiem apgalvojumiem atbilst patiesībai, bet kuri, tavuprāt, ir vien mīti?

Lieta tāda, ka tavs ķermenis nepārtraukti dedzina kalorijas pat tad, kad neko nedari. Izpētīts, ka miera stāvoklī vielmaiņa visaktīvāk darbojas cilvēkiem ar lielu muskuļu masu. Katrs kilograms muskuļu sadedzina 12 kilokalorijas dienā, pat ja neko nedari, kamēr katrs kilograms tauku šūnu – vien četras kilokalorijas. Protams, esot aktīvam, starpība kļūst vēl lielāka.

Tādēļ nav nekāds brīnums, ka vairogdziedzera darbības traucējumi parasti ir saistīti arī ar vielmaiņas traucējumiem. Hipotireoze jeb pavājināta vairogdziedzera darbība nozīmē to, ka šis dziedzeris organismā izdala nepietiekamu daudzumu hormonu, tādēļ vielmaiņas ātrums palēninās. Savukārt hipertireoze jeb pastiprināta vairogdziedzera darbība nozīmē, ka tas izdala pārāk daudz hormonu, kā ietekmē vielmaiņa paātrinās un rodas svara zudums.

Uz šo principu balstās, piemēram, slavenā Dikāna diēta, kas pašā sākumposmā (uzbrukuma fāzē, kas atkarībā no liekā svara ilgst 2–7 dienas) paredz ēst vienīgi liesus olbaltumvielu produktus – vājpiena produktus, liesu gaļu, zivis un olas, cik vien lien. Dikāna dētas "sāls" ir tajā, ka ar uzturu nesaņēmis taukus un ogļhidrātus, kas arī ir nepieciešami organisma funkcionēšanai, ķermenis sāk ņemt tos no savām rezervēm jeb liekajiem speķīšiem. Jāpiebilst gan, ka ilgstoši pārtikt no olbaltumvielām vien ir bīstami veselībai.

Daļēja taisnība. Vīriešiem visbiežāk ir ātrāka vielmaiņa, jo sievietēm parasti ir lielāka tauku masa un maza muskuļu masa. Ja vīrietis ar fiziskajām aktivitātēm ir uz "Jūs" un ticis pie pamatīga puncīša, viņa vielmaiņa noteikti ir gausa un nevar sacensties ar sportiskas sievietes vielmaiņu.

Tomēr ģenētiska nosliece uz lēnāku vielmaiņu un līdz ar to aptaukošanos nebūt nenozīmē, ka būt resnītim ir nolemtība. Turēt savu svaru grožos un likt vielmaiņai strādāt veicīgāk iespējams ar regulārām fiziskām aktivitātēm un veselīgu, sabalansētu uzturu. Bieži pie ģimenes pārstāvju apaļīguma ir vainojami nevis mantotie gēni, bet mantotie paradumi – mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs utt.

Arī vecums ietekmē vielmaiņas ātrumu. Pēc 25 gadu vecuma vielmaiņa gadu no gada kļūst aizvien lēnāka.

Mīts. Diemžēl tik drastiskas diētas, lai gan ļauj atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, parasti izraisa bumeranga efektu – svars pēc laika atgriežas, turklāt ar uzviju. Ievērojot tik stingru diētu, neizbēgami sarūk ne tikai tauku slānis, bet arī izdilst muskuļi, kas automātiski nozīmē, ka vielmaiņa kļūst lēnāka. Rezultātā tavs ķermenis dedzina mazāk kaloriju un, atgriežoties pie vecajiem ēšanas paradumiem, liekais svars ātri ir atpakaļ.

Taisnība. Spēka vingrojumi (piemēram, svaru celšana) palīdz tikt pie lielākas muskuļu masas un, kā zināms, muskuļi pat miera stāvoklī patērē vairāk kaloriju, nekā taukaudi. Arī paši spēka treniņi liek pasvīst un labi dedzina kalorijas, turklāt organisms daudz kaloriju tērē muskuļu atjaunošanās un veidošanās procesiem.

Taisnība. Organismam ir vajadzīgs ūdens, lai dedzinātu kalorijas. Ja ūdeni dzer pārāk maz, vielmaiņa var būt palēnināta. Kādā pētījumā zinātnieki pārliecinājušies, ka cilvēkiem, kuri dienā izdzer astoņas glāzes ūdens, vielmaiņa strādā daudz veicīgāk, nekā tiem, kuri izdzer četras.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem WebMd.com, Health.com un Zdorovie.com.