Realitāte medicīnā: pacients nezina, kur iet, bet ārsts – kur viņu sūtīt. Saruna ar veselības ministri
Foto: DELFI

Veselības ministre Anda Čakša intervijā portālam "Delfi" atzina, ka pašlaik veselības nozarē ir četras prioritātes – onkoloģija, grūtnieču veselība, neatliekamā palīdzība un ģimenes ārsti, kam nekavējoties nepieciešams finansējums, lai valsts nezaudētu mediķus un tiktu galā ar bezgala garajām rindām.

"Ja runājam par nākamā gada budžetu un manām iezīmētajām prioritātēm, tad tur ir ļoti skaidri šobrīd, ka nauda tiks ielikta, lai atvieglotu piekļuvi izmeklējumiem, atvieglotu piekļuvi speciālistam, nākamā lieta ir izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, kā arī finansējums tam, kas notiek stacionārā – operāciju [izmaksu] pārskatīšana, un tālāk jau runājam par ārstniecību. Paskatīties uz šo situāciju no viena pacienta, ja tā var teikt, kurpēm."

Svarīgi esot palielināt dzemdību speciālistu algas valsts iestādēs, kur pašlaik situācija ar darbinieku trūkumu esot kritiska. "Runājam par dzemdību speciālistu nodrošinājumu Latvijā. Tur ir vairāki darbi jāizdara – pirmkārt, jāsakārto 611. Ministru kabineta noteikumi par kvalitātes prasībām, lai būtu pārliecināti, ka tie negadījumi, kas var tikt novērsti, tiks novērsti jau preventīvā līmenī. Otra problēma ir, ka slimnīcās vairs nav dzemdību speciālistu. Varbūt ar ne pārāk korektu tarifu politiku ir panākts tas, ka ginekologi lielākoties praktizē ārpus slimnīcām, ambulatori. Šobrīd ir skaidri jāpasaka, ka dzemdību speciālisti nepieciešami arī slimnīcās – te ir runa vairāk par atalgojumu dzemdību speciālistiem, bet vienlaikus kārtojot kvalitātes kritērijus un liekot visus procesus ap grūtnieci," sacīja ministre, iezīmējot to, kam akūti nepieciešams papildu finansējums.

"Delfi" jau rakstīja, ka Veselības ministrija (VM) jaunajā budžetā reformu veikšanai papildus prasa 76 miljonus eiro. Vairāk lasiet šeit.

Tāpat ministrija plāno papildināt ģimenes ārstu pienākumu sarakstu, tādēļ arī tam tikšot meklēti papildu līdzekļi. "Galvenais mērķis ģimenes ārstam būtu vesels pacients. Lai ārsta motivācija nav, ka pacients nāk bieži un viņam tiek veiktas manipulācijas, bet tieši otrādi – lai pacients ir vesels un darba spējīgs."

Ceturtajā prioritātē – neatliekamajā palīdzībā - lielākā problēma jau tagad esot cilvēkresursi. "Tā ir lielākā problēma visā nozarē. Kad runā, ka tarifs ir nepietiekams, tad vienmēr ir jautājums, kā tad mēs visu laiku strādājam. Tas ir uz kaut kā rēķina, un tas rēķins ir cilvēku atalgojums. Ārstu un māsu. Un māsas aiziet no nozares, jaunie ārsti brauc projām, jo neredz motivāciju palikt, un esošie noveco."

Ministre arī sola, ka gada laikā tikšot pārskatīti medicīnas pakalpojumu tarifi, kas ļaušot palielināt veselības aprūpē strādājošo algas, taču tas nenozīmēšot strauju pakalpojumu cenu celšanos. "Pakalpojumu cenas mēs varēsim mainīt tikai pakāpeniski, atbildoši tam, kā tiks piešķirts finansējums. Ja mēs pašlaik visam uzliktu īstās cenas un visiem ārstiem paceltu algas, tad valsts pakalpojumus varētu saņemt vien maza daļa valsts iedzīvotāju. Vai arī būtu jāpasaka, ka mums ir tikai neatliekamā palīdzība. Latvijas Banka saka – samaziniet pakalpojumu grozu, nosakiet pareizo cenu un viss būs kārtībā. Bet jautājums, vai iedzīvotāji ir gatavi saņemt tikai neatliekamo palīdzību un atsevišķus ambulatoros pakalpojumus. Jo nekas vairāk šajā summā neiekļaujas. Pašlaik mēs uz medicīnā strādājošo rēķina nodrošinām šos pakalpojumus. Labāk vai sliktāk, bet nodrošinām."

Tomēr ministre nevarēja minēt, cik veselības speciālistu valsts iestādēs jau pašlaik trūkst. "Pašlaik darba grupa ir sākusi darbu pie tā, lai to aprēķinātu. Viena no uzskaites problēmām ir tā, ka ārsti strādā vairākās ārstniecības iestādēs, un ir jāvienojas par to, kā uzskaitīt šos datus. Tas pats ir arī ar māsām – arī māsu skaits nav pietiekams."

Tags

Anda Čakša Guntis Belēvičs Lasāmgabali Latvijas Banka Veselības ministrija Onkoloģija

Comment Form