Veģetatīvās distonijas dažādās sejas trīs speciālistu skatījumā
Foto: Shutterstock

Kā atpazīt veģetatīvo distoniju, kura slēpjas aiz ļoti dažādām izpausmēm, un ar to saistītās sūdzības nošķirt no citām nopietnām slimībām, skaidro veselības centra "Vivendi" speciālisti – kardiologs, neirologs un psihoterapeits, kuru ziņā ir šī sindroma atmaskošana.

Par veģetatīvo distoniju dēvē somatoformu veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju, kas ietekmē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu, izvadorgānu, dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, tāpēc tā var izpausties dažādi.

Tomēr izmeklējumos parasti nekonstatē fiziskus orgānu bojājumus, jo nepatīkamos simptomus izraisa psiholoģiskie faktori (spēcīgas negatīvas emocijas, psihiskā pārslodze jeb distress, izdegšana u.c.), kas ietekmē veģetatīvās jeb autonomās nervu sistēmas darbību. Šī nervu sistēma darbojas neatkarīgi no cilvēka apzinātās kontroles un pati ietekmē organismu un tā vajadzības – pielāgo slodzei, sagatavo miegam, ēdiena uzņemšanai utt.

Veģetatīvās distonijas dažādās sejas trīs speciālistu skatījumā
Foto: Shutterstock

Kardiologs: vajā trauksme un bailes bez redzama iemesla

Pirmie pamanāmie simptomi, kas rada fizisku un psiholoģisku diskomfortu, ir trauksme un baiļu sajūta bez acīmredzama iemesla, sirdsklauves pat miera stāvoklī, durošas, īslaicīgas sāpes sirds apvidū ar precīzi norādāmu lokalizāciju. Dažkārt ir sekla ieelpa, kas pastiprina bailes, jo tādos brīžos šķiet, ka trūkst elpas.

Tās ir biežākās sūdzības, kas mudina doties tieši pie kardiologa. Smagākas formas ir panikas lēkme ar ļoti izteiktām bailēm, kā arī apjukums un bezpalīdzības sajūta, ilgstoša – pat vairākas dienas – smaguma sajūta krūtīs.

Daudzi sūdzas arī par spēku izsīkumu, miega kvalitāti, vēdera izejas traucējumiem, sāpēm vēderā vai burkšķēšanu un uzpūšanās sajūtu, atraugām, nelabu dūšu, reiboņiem, sliktu garšu vai sausumu mutē, mēles aplikumu, svīšanu vai aukstuma sajūtu, roku trīcēšanu. Mēdz būt ķermeņa temperatūras un asinsspiediena svārstības, pat ģīboņi. Satraukums vai spriedze simptomus vēl vairāk pastiprina. Veģetatīvās distonijas gadījumā izmeklējumi neuzrāda fiziskas izmaiņas, kas varētu izraisīt diskomfortu un apgrūtināt dzīves kvalitāti.

Sirdsklauves miera stāvoklī izraisa bailes nomirt. Tāda pati reakcija ir uz sāpēm sirds apvidū un spiedošo sajūtu. Bet nevajadzētu uztraukties – lai gan sajūtas ir nepatīkamas, no veģetatīvās distonijas tomēr nemirst. Vita Vestmane, kardioloģe

Veselības centra "Vivendi" kardioloģe Vita Vestmane stāsta, ka veģetatīvās distonijas gadījumā ir vērojams kāds paradokss: "Neritmiskus sirdspukstus cilvēks vieglāk panes fiziskas slodzes laikā – to uztver par normu. Sirdsklauves miera stāvoklī izraisa bailes nomirt. Tāda pati reakcija ir uz sāpēm sirds apvidū un spiedošo sajūtu. Bet nevajadzētu uztraukties – ja sūdzības nav saistītas ar jau esošām slimībām vai fizisko slodzi, ir gandrīz skaidrs, ka tā ir veģetatīvā distonija. Lai gan sajūtas ir nepatīkamas, no tās tomēr nemirst."

Daudzu simptomu iemesls veģetatīvās distonijas gadījumā meklējams dzīvesveidā un emocionālajā diskomfortā. Liela daļa sūdzības pazūd, tiklīdz sakārto dienas režīmu – sabalansē darba un fizisko slodzi ar atpūtu. Kardioloģe iesaka ievērot arī formulu "gaiss, gaisma un saule", jo palīdzība šiem pacientiem ir galvenokārt vērsta uz simptomu mazināšanu. Nedrīkst aizmirst pareizas elpošanas nozīmi, jo dziļas ieelpas un izelpas uzlabo plaušu un sirds apgādi ar asinīm un skābekli un mazina iekšējo spriedzi.

Cilvēkiem ar veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem nepieciešamas korekcijas ēdienkartē, no tās izslēdzot sāļus, ceptus, treknus, marinētus ēdienus, miltu izstrādājumus, tēju un kafiju.

Laiks, kas vajadzīgs, lai izprastu problēmu un tiktu ar to galā, katram ir citāds. Dziļākā sarunā dažkārt atklājas, ka traucējumu iemesli ir par teicamnieku sindromu dēvētā pārcentība vai bailes, piemēram, zaudēt darbu. Savukārt baiļu pamatā ir neizrunātais, neizdarītais, pārcentība – pārspīlētas ambīcijas un nepacietība, kas neatbilst organisma un nervu sistēmas iespējām.

Ja ieviestās izmaiņas dzīvesveidā nesniedz uzlabojumus, traucējumu iemesli, iespējams, ir dziļāki un vajadzīgi specifiskāki izmeklējumi un konsultācijas pie citiem speciālistiem vai pat ārstu izrakstīti medikamenti.

Source

rutks.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form