Mūžizglītība – vai ar vienu izglītību pietiek visam mūžam?
Foto: Shutterstock

Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veidotā klausāmsarunu cikla "Zinātjauda" septītajā raidījumā tiek tirzāta mūžizglītība un tās loma cilvēka dzīvē. Vai ar vienu izglītību pietiek visam mūžam vai arī studentisko garu jāuztur mūžam dzīvu? Kā iedibināt mācīšanos kā ikdienas nepieciešamību arī tad, kad universitāte jau sen kā pabeigta? Meklēsim atbildes un piedāvāsim iespējamos risinājumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Septītajā "Zinātjaudas" raidījumā sarunas vadītājs Artis Ozoliņš mūžizglītību pēta kopā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesori un Sociālo un politisko pētījumu institūta direktori Aiju Zobenu un uzņēmuma "Accenture" Talantu studijas vadītāju Baltijā Zandu Arnavu.

Noklausies!


Kāpēc mūžizglītība ir vērtība?


Kā sarunas sākumā saka Aija Zobena – mūžizglītība nav vis mūsdienu fenomens, jo jau latviešu sakāmvārds vēsta: "Mūžu dzīvo, mūžu mācies." Vienmēr ir jaunas pieredzes un zināšanas, ko apgūt, gan personīgai, gan profesionālai izaugsmei, taču mūsdienu pasaulē to ir arvien vairāk, tāpēc – lai tiktu līdzi dinamiskajam darba tirgum un arī tehnoloģiskajiem jauninājumiem, mācības ir jāturpina teju vai visa mūža garumā.

"Mūžīga mācīšanās un mūžīga attīstība, manuprāt, ir viena no IT kompānijas pamatvērtībām un asinsrite. Tas, ko mēs pēdējos piecus gadus redzam, – pārmācīšanos, ko mēs angliski saucam par "reskilling". Pietrūkst cilvēku – pieprasījums ir milzīgs, bet piedāvājums ne tuvu tam. Darba devēji mēģina rast risinājumus un viena no lietām ir mūžizglītība vai pārmācīšanās," atklāj Zanda Arnava.

"Pilnveide ir ikdienas lieta mums katram, bet ļoti būtiska ir pilnīga pārmācīšanās – kad no vienas sfēras aiziet uz pilnīgi citu. Tas ir tas, kam es ticu visvairāk vai kas dod pievienoto vērtību, jo, piemēram, mūsu uzņēmums nodarbojas ar to, ka pie mums atnāk žurnālists, mēs ļoti daudz ko ieguldām cilvēkā, talantā, un pēc noteikta laika viņš uzsāk darbu pilnīgi citā sfērā ar pilnīgi citu ikdienu un zināšanām," pārmācīšanos skaidro Arnava.

Lai varētu salīdzināt pieaugušo komeptences starp pasaules valstīm, top jauns pētījums "Pieaugušo kompetenču pētījums", kas aptvers ļoti plašu iedzīvotāju loku – vecumā no 16 līdz 65 gadiem – un pārbaudīs dažādas kompetences: spēju uztvert tekstu un analizēt informāciju, rēķināšanu, spēju risināt problēmas tehnoloģiski piesātinātā vidē.

Kopumā šajā pētījumā piedalīsies vairāk nekā 40 pasaules valstis – šāda mēroga pētījums līdz šim Latvijā nav bijis, tāpēc tas ir ļoti liels izaicinājums.

Paradigmas maiņa


"Strādājot universitātē ar studentiem, es redzu, kā vispār ir mainījusies attieksme pret izglītību, jo cilvēki, nākot studēt, reti kad domā par mūža karjeru. Viņi domā: "Es tagad pamācīšos kaut ko, un tad jau tālāk redzēs." Protams, ka universitātei tas ir grūti, jo motivācija ir citādāka, bet tie ir jauni cilvēki, kas dzīvē izvēlas, un es viņus saprotu, jo šīs izvēles ir liels stress. Savukārt pieaugušam cilvēkam atgriezties mācību procesā ir vēl sarežģītāk," atklāj Zobena.

2017. gada statistika liecina, ka vidēji eiropietis dzīves laikā nomaina 10 darba vietas, un Arnava uzskata, ka šī tendence nemainīsies: "Tas nav tikai saistīts ar pārmācīšanos vai piemācīšanos klāt. Tas noteikti ir saistīts arī ar izmaiņām darba algas tirgū. Šobrīd visi runā par "great resignation" ("lielā atkāpšanās no amata") – visi ir gatavi doties tālāk. Iemesli ir dažādi – viens ir noguris no Covid, viens ir noguris sēdēt šajā valstī, viens ir vienkārši noguris strādāt."
Viens no iespējamajiem iemesliem, kāpēc Latvijā darbu maina vairāk nekā citviet, ir fakts, ka mums nav korporatīvo uzņēmumu, kuros karjeru iespējams veidot gan vertikāli, gan horizontāli uzņēmuma iekšienē, tāpēc tad, kad šķiet, ka profesionālajā dzīvē ir nepieciešams kas jauns, gluži vienkārši ir jāiet prom no esošā uzņēmuma uz jaunu.

"Es piekrītu, ka šī "iekšējā karjera" Latvijā ir problēma. Ir ļoti daudz jomu, kur ir tikai viens liels uzņēmums, un tev faktiski nav, kur iet, nav, kur augt. Tu teorētiski varētu, bet priekšā tev ir vēl ir ntie pakāpieni. Un vēl joprojām darba tirgū – es gan savā darba vietā to nejūtu –, bet nākas saskarties ar "eidžismu" jeb diskrimināciju vecuma dēļ," piebilst Zobena.

Nākotnes prasmes un zināšanas

Uz jautājumu, kādas prasmes un zināšanas būtu jāakcentē mūžizglītībā, Zobena atbild, ka, pirmkārt, tās ir kritiskā domāšana, analizēšana un problēmu risināšanas spējas


"Jau iepriekšminētajā pētījumā ļoti liels akcents ir likts tieši uz problēmu risināšanu. Tur ir īpaši jautājumi par spēju kombinēt dažādu informāciju, pieņemt lēmumus. Tās ir universālas prasmes, un ja mēs pieliekam klāt mūsdienu tehnoloģijas, tad mēs iegūstam varenu kompetenci, ko var izlietot ļoti daudzās jomās," skaidro Zobena.

Viņai piekrīt arīdzan Arnava: "Programmēšanu mēs iemācīsim. Kamēr mums nav kādas valsts organizētas programmas, kas saka: "Mēs tagad pārcelsim šos cilvēkus uz IT jomu un nosegsim programmēšanas apmācību izmaksas", mēs to darām pie sevis, bet tas, uz ko mēs skatāmies – tā ir analītiskā domāšana, komunikācija un angļu valoda."

Turklāt tas attiecināms teju uz visām nodarbinātības sfērām, ne tikai uz IT nozari. "Ikdiena attīstās visu laiku un tāpēc arī mums visu laiku kaut kas ir jāpiemācās. (..) Mācīšanās ir jāieliek jau šūpulī. Jau skolas laikā tā ir tava ikdiena – tu nopietni mācies. (..) Ja tev tas padodas skolā, tad tev tas padosies universitātē un arī pie darba devēja. Tā būs pamata lieta, kas ikdienā ir jādara," uzsver Arnava.

Lai uzzinātu vairāk, noklausies septīto Izglītības un zinātnes ministrijas klausāmsarunu cikla "Zinātjauda" sēriju, kas veidota ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr.8.3.6.1/16/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos".


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form