Lēmuma pieņemšanā par speciālo reisu izmantošanu premjera birojs sagatavoja iespējas un Ministru prezidents veica izvēli atbilstoši savam redzējumam par prioritātēm un darba grafiku, medijiem izplatītā viedokļrakstā pauž bijušais Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja vadītājs, Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV).
"Delfi" jau vēstīja, ka laika posmā no 2021. gada līdz 2023. gadam toreizējā premjera Kariņa speciālo avioreisu nodrošināšanai nelikumīgi izlietoti vismaz 222 000 eiro no valsts budžeta, bet neekonomiski – vismaz 324 000 eiro no Eiropas Savienības (ES) budžeta, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan Ministru prezidents, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka prokuratūras sāktajā lietā par premjera speciālajiem avioreisiem tiks vērtēta Kariņa, viņa toreizējā biroja, Valsts kancelejas un ceļojumu aģentūru, kuras nodrošināja šos avioreisus, atbildība.
Medijiem izplatītajā paziņojumā Patmalnieks pauž, ka visi komandējumi, kuros Kariņš devās, notika, lai aizstāvētu Latvijas intereses.
"Valsts kanceleja organizēja komandējumus ar pārliecību, ka tie veikti atbilstoši pastāvošajam regulējumam – tātad likumīgi. Tāda bijusi arī mana pārliecība. Tā balstījās Valsts kancelejas analīzē par normatīvajiem aktiem un to, ka šāda veida speciālos lidojumus ir izmantojuši gan bijušie prezidenti, gan arī ministru prezidenti vairāku desmitu gadu garumā," raksta Patmalnieks.
Viņš atzīst, ka, balsoties gan uz praksi, gan uz normatīvu interpretāciju, pastāvēja uzskats, ka ir iespēja tiesiski izmantot speciālos avioreisus. Tas kļuva īpaši aktuāli pandēmijas laikā, kad samazinājās komerciālo reisu pieejamība. Tajā brīdī tika sākta prakse izmantot speciālos reisus regulāri.
"Līdz ar to pirmā kļūda bija, ka netika izvēlēts piesardzīgākais risinājums. Proti, netika grozīti Ministru kabineta noteikumi, kuri regulē amatpersonu komandējumus. Vajadzēja skaidri nodefinēt, ka speciālie lidojumi ir pieļaujami – bez interpretāciju iespējām," raksta Patmalnieks.
Viņš pauž, ka spiediens no politisko amatpersonu puses Valsts kancelejai veikt iepirkumus, slēgt līgumus vai apmaksāt rēķinus par speciālajiem reisiem netika izdarīts.
Tāpat bijušais Kariņa biroja vadītājs norāda, ka Valsts kontroles konstatējumi par to, ka pastāvēja alternatīvas speciālajiem reisiem, ir sekas, tam, ka Valsts kancelejā nepastāvēja iekšējā kārtība, kādā tiek fiksēts lēmumu pieņemšanas process saistībā ar komandējumu organizēšanu. Skaidras iekšējās kārtības nepastāvēšana ir otra kļūda, uz kuru pamatoti norāda Valsts kontrole.
Atbildot uz jautājumu, kurš pieņem lēmumu par speciālo reisu izmantošanu, Patmalnieks nodala politisko atbildību no atbildības par finanšu līdzekļu izlietošanu.
"Birojs sagatavoja iespējas un Ministru prezidents veica izvēli atbilstoši savam redzējumam par prioritātēm un darba grafiku. Pēc tam jautājums tika nodots izlemšanai Valsts kancelejai attiecībā uz līguma slēgšanu un vēlāk arī rēķinu apmaksu. Ministru prezidents un viņa birojs vienmēr ir rīkojies atbilstoši visaugstākajiem standartiem, un nav iesaistījies lēmumus pieņemšanā saistībā ar finanšu līdzekļu izlietošanu," raksta Patmalnieks.
Viņš norāda, ka politiskās amatpersonas valsts pārvaldē nevar pašas sev ne kancelejas preces iegādāties, pat ne abonēt laikrakstu – ar saimnieciskajiem līdzekļiem vienmēr rīkojas iestādes finanšu nodaļa un iestādes vadītājs. Ir nosodāmi jebkādi politiķu mēģinājumi iesaistīties finanšu līdzekļu izmantošanā.
"Rezumējot – Ministru prezidenta birojs organizē komandējumus, savukārt Valsts kanceleja veic tiesiskuma kontroli, plāno budžetu un veic rēķinu apmaksu," pauž bijušais Kariņa biroja vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
