Latvija pēc 30 neatkarības gadiem vēl joprojām zināmā mērā dzīvo postkoloniālās mentalitātes garā, Satversmes tiesas (ST) sēdē lietā, kurā tiek vērtētas normas par izglītības ieguvi valsts valodā privātajās mazākumtautību izglītības iestādēs, sacīja eksprezidents Egils Levits.
Piektdien, 12. aprīlī, ST sēdē pieaicinātās personas statusā uzklausīja arī goda doktoru, asesoru, diplomētu politologu Levitu, kurš pauda savu vērtējumu gan par minoritātes jēdziena tvērumu, valodas lomu demokrātiska diskursa veidošanā, izglītības reformu Latvijā, kā arī atbildēja uz tiesnešu jautājumiem par viņa Vācijā augušās sievas nacionālo identitāti un iespējamo tās traumu, kā arī par to, vai par minoritāti Latvijā būtu atzīstams kādreizējais "padomju cilvēks", un arī par to, vai privātajos mazākumtautību bērnudārzos raudošu bērnu drīkstētu vai nedrīkstētu mierināt viņa dzimtajā valodā.
Postkoloniālisma sekas un demokrātisks diskurss
"Tas ir greizs priekšstats par saliedētu sabiedrību, ja katrs runā par mums kopējām tēmām savā valodā, šādi mēs nenonākam demokrātiskā diskursā," sniedzot skaidrojumu ST sēdē sacīja Levits.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
