Satversmes tiesa sāk vērtīt pāreju uz mācībām tikai latviski

Mazajam Dominikam šobrīd ir trīs gadi un viņš privātajā mazākumtautību bērnudārzā pavada lielu savas dienas daļu. Tā kā šobrīd ir spēkā likums, kas nosaka, ka arī privātajos bērnudārzos izglītošanās notiek tikai latviešu valodā, šis process mazajam cilvēkam rada nevajadzīgu stresu, jo mājās viņš runā savā dzimtajā, krievu, valodā, otrdien Satversmes tiesā (ST) stāstīja viņa tētis un advokāte.

Trīsgadnieks Dominiks, viņa vecākā māsa, septītās klases skolniece Dana Džibuti, kuru intereses aizstāv tēvs Tengizs, vērsušies ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Izglītības likuma normas un pārejas noteikumus, kā arī grozījumus šajā likumā kā neatbilstošus Satversmei, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, ikvienam ir tiesības uz izglītību, kā arī nosaka, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Iepriekš Džibuti bija arī viena no ģimenēm, kas vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latviju, lūdzot atzīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu, valstij īstenojot izglītības reformu un palielinot proporciju starp mācību priekšmetiem, kas apgūstami latviski un dzimtajā valodā. Šajā procesā viņi Latvijai zaudēja.

Džibuti ģimenes interešu aizstāve advokāte Inese Nikuļceva otrdien ST sēdē uzsvēra, ka izskatāmajā lietā apstrīdētas daudzas normas, bet tās skatāmas kā vienots tiesību regulējums, kuru mērķis ir liegt privātajās izglītības iestādēs mazākumtautību bērniem mācīties savā dzimtajā valodā. Šis ierobežojums skarot gan bērnu tiesības uz izglītību, gan arī tās kvalitāti.

Savukārt Tengizs Džibuti sacīja, ka viņu ģimene uzskata: ir par agru bērnam triju gadu vecumā bērnudārzā runāt valsts valodā, jo šobrīd viņš vēl tikai apgūst savu dzimto valodu. Bērnudārzā viņš pavada lielu dienas daļu, tāpēc šādi var pat tikt kavēta dzimtās valodas apguve. Viņa skatījumā mazam bērnam dzimtā valoda būtu jāapgūst pirmā un tad pakāpeniski klāt jāpieliek valsts valoda. Otra pieteicēja šajā lietā ir septiņus gadus gadus veca, viņa jau ir mācījusies valsts valodā, kā arī zinības apguvusi krieviski. Šobrīd viņa nav vēl tik pieaugusi, lai būtu pilnībā iespējams iegūt izglītību tikai latviski – "mēs redzam nogurumu un motivācijas samazināšanos," teica Džibuti.

"Stress aug," teica Džibuti, raksturojot ne tikai dēla, bet arī meitas mācību procesu, kas notiek, mazākumtautību etniskās grupas bērnam, mācoties vielu no tulkojuma latviski uz angļu un vācu valodām.

Savukārt Saeimas interešu aizstāvis advokāts Sandis Bērtaitis aicināja ST atzīt apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmei.