Rīgas dome negrasās uzņēmējam atlīdzināt trīs miljonus latu par aizliegumu apbūvēt pagalmu  (81)

Atteikums tiek pamatots ar to, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments nesaskata prettiesiskas darbības Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumos par atteikšanos saskaņot iesniegtos skiču projektus, tāpēc nav iestājušies nosacījumi, pie kādiem pašvaldībai būtu jāsedz zaudējumi privātpersonai.

Gala lēmums par Počinkova Reinolda prasību būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Bbūvniecības iecere Valdemāra ielas daudzdzīvokļu namu pagalmā atbilst teritorijas pieļaujamajai izmantošanai, taču tā saistīta ar 22 koku ciršanu. Pērn oktobrī par koku ciršanu notikusi sabiedriskā apspriešana, kurā simtiem rīdzinieku pauduši viedokli, ka koki ir jāsaglabā. Apspriešanas gaitā saņemtas vairāk nekā 500 atsauksmes un organizēta plaša parakstu vākšanas akcija, kurā pret koku ciršanu savākti ap 1200 parakstu.

Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija decembrī nolēma, ka koki ir jāsaglabā. Uzņēmēji šo lēmumu apstrīdējuši Rīgas domes priekšsēdētājam, taču arī viņš šā gada aprīlī to atstājis negrozītu, tāpēc projekta pasūtītājs vērsies Administratīvajā tiesā, kas šā gada 10.maijā ierosinājusi administratīvo lietu.

SIA "Zenico projekts" pēc pasūtījuma tapusī būvniecības iecere paredz tuvu esošajām piecstāvu mājām celtu divas sešstāvu ēkas - biroju ēku un daudzdzīvokļu namu. Nolūkotajā apbūves gabalā patlaban aug deviņi bērzi, trīs egles, trīs daudzstumbru vītoli, divi vītoli, divas zirgkastaņas, divas liepas, kļava un pīlādzis.

Počinkovs Reinolds vēlas panākt, lai Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai tiktu uzlikts par pienākumu izsniegt pieteicējam atļauju veikt koku ciršanu. Tāpat tiek prasīts atlīdzināt zaudējumus 3 026 200 latu apmērā, ja netiks atcelti Rīgas pilsētas būvvaldes šā gada aprīlī pieņemtie lēmumi par to, ka būvniecības iecere jākoriģē. Būvnieki prasa arī saskaņot savus šā gada martā iesniegtos skiču projektus daudzstāvu daudzdzīvokļu un biroja ēkas būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielā.

Satversmes tiesa līdzīgā situācijā 2009.gadā atsaukusies uz Satversmes 105.pantu, kura pirmajā teikumā noteiktās tiesības ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu. Tāpat minētais Satversmes pants šo pamattiesību izmantošanai noteicis robežas, proti, īpašuma tiesības nevar tikt izmantotas pretēji sabiedrības interesēm, tādējādi sabiedrības intereses dzīvot labvēlīgā vidē ir vērtējamas augstāk par indivīda interesi lietot viņam piederošo īpašumu neierobežoti.