Foto: LETA

Pēc tam, kad šā gada vasarā tiks ieviesta bezmaksas veselības aprūpe tiem, kas maksā nodokļus, tiesībsargs Juris Jansons tiesu darbus neparedz.

Vaicāts, vai pēc šī modeļa ieviešanas ir sagaidāmi tiesu darbi, Jansons Latvijas Radio sacīja: "Varbūt jā varbūt nē, ja mēs runājam par šo likumprojektu, kas tiek virzīts Saeimā".

Viņš atzina, ka pie sākotnējā veselības aprūpes koncepta ir intensīvi strādāts, izveidota konsultatīvā padome, kurā ir ārsti, slimnīcu pārstāvji un juristi, kas praktizē medicīnas tiesībās vai ar veselības aprūpi saistītos jautājumos.

Arī šai padomei gan nav bijis vienprātības par modeli, kas tagad tiek attīstīts.

Tāpat patlaban nav skaidrības, kam būtu jābūt nodrošinātam no valsts puses, lai varētu runāt par veselīgu sabiedrību, un, lai varētu runāt par Satversmē noteiktā minimuma nodrošināšanu.

Tāpat Jansons sacīja, ka uz viņa jautājumu, vai jaunais veselības aprūpes modelis uzlabos veselības aprūpes kvalitāti, tā saprotamību iedzīvotājiem, atbilde bijusi noliedzoša.

Jau vēstīts, ka Saeima decembra sākumā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu.

Veselības aprūpes minimumu plānots nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju.

Tāpat paredzēts, ka valsts apdrošinās 19 iedzīvotāju grupas, tostarp bērnus vecumā līdz 18 gadiem, pensionārus, personas, kuras kopj bērnu ar invaliditāti, cilvēkus ar 1., 2. un 3.grupas invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus vecumā no 18 līdz 30 gadiem, personas no 18 līdz 25 gadiem, kuras iegūst vispārējo profesionālo izglītību, politiski represētos, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un vēl ap desmit cilvēku grupas. No šī saraksta valdība nolēma izslēgt patentmaksas maksātājus.

Pārējie iedzīvotāji - gan obligāti, gan brīvprātīgi apdrošinātie - iegūs tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, ja būs veiktas apdrošināšanas iemaksas. Tām būs jābūt paziņotām un veiktām noteiktu laika periodu - obligāti apdrošināmām personām ne mazāk kā 11 kalendāros mēnešus, bet brīvprātīgi apdrošināmām personām - ne mazāk kā 12 kalendāros mēnešus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!