Lai arī Latvija atbalsta Ukrainas iedzīvotāju proeiropeiskos centienus, tādas protesta formas kā iestāžu ēku ieņemšana nav uzskatāmas par atbalstāmām, otrdien valdības sēdē, raksturojot situāciju protestu pārņemtajā Ukrainā, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
Viņš īpaši atzīmēja, ka ikviens lēmums par kādu sankciju noteikšanu pret Ukrainu, kuras varas iestādes vardarbīgi apspiež protestus, ir rūpīgi jāizdiskutē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā. Kā dažus no iespējamiem instrumentiem viņš minēja par protestu apspiešanu atbildīgo amatpersonu iekļaušanu tā dēvētajos melnajos sarakstos, tādējādi ierobežojot viņu iespējas ceļot pa ES, kā arī ES jurisdikcijā esošo ukraiņu amatpersonu banku kontu bloķēšanu.
"Mēs tomēr negribētu redzēt plašas ES ekonomiskās sankcijas pret Ukrainu, jo no tām pirmkārt cietīs iedzīvotāji," otrdien valdības sēdē sacīja Rinkēvičs.
Viņaprāt, asociācijas līgums starp ES un Ukrainu būtu jāparaksta pēc iespējas ātrāk, taču pirms tam ir nepieciešams normalizēt situāciju valstī.
"Delfi" jau ziņoja, ka protesti Ukrainā nerimst jau otro mēnesi.
Tos izraisīja valdības un prezidenta Viktora Janukoviča lēmums neparakstīt asociācijas līgumu ar ES.
Pirmais protestu vilnis pārņēma Ukrainu pērnā gada novembra beigās, bet no jauna protesti uzvirmoja pēc tam, kad Ukrainā tika pieņemti uz protesta akciju ierobežošanu vērsti likumi. Sadursmēs starp protestētājiem un varas iestādēm bojāgājuši vismaz seši cilvēki.
Otrdien,28. janvārī par atkāpšanos no amata paziņoja Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
