Gandrīz puse iedzīvotāju atbalstītu bargāku sodu vides piesārņotājiem  (3)

Vienlaikus kā vislabāko risinājumu cīņai ar vides piesārņošanu cilvēki visbiežāk (57%) minējuši nepieciešamību novietot lielāku skaitu atkritumu konteineru visdažādākajās vietās, liecina pēc "Eco Baltia grupas" pasūtījuma veiktā sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja.

"Eco Baltia grupas" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: "Diemžēl visā sabiedrībā vēl nav nostiprinājusies apziņa, ka par pašu radītājiem atkritumiem arī pašiem ir jāatbild. Neskaitot sadzīves atkritumus, ik gadu mūsu apkārtējā vidē nelegāli tiek izgāztas vismaz 100 000 tonnas nelegālo būvgružu, kas rada kaitējumu videi, dzīvniekiem un arī cilvēkiem.

Tie ir aptuveni 2500 vilcienu vagoni pilni ar būvgružiem, kas nonāk dabā un no tā ciešam mēs visi. Šobrīd negodprātīgajiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir lētāk un vienkāršāk atkritumus izgāzt dabā, jo noķert viņus "pie rokas" un pēc tam sodīt ir ļoti grūti.

Taču par viņu bezatbildīgās rīcības sekām samaksā pārējie – zemes īpašnieki, pašvaldības un apkārtējie iedzīvotāji. Lai cīnītos ar šo problēmu, svarīga ir ikviena cilvēka līdzdalība. Tāpēc mēs aicinām iedzīvotājus aktīvi piedalīties sociālajā akcijā "Pieķer būvgružotāju!" un ziņot par nelegālajam būvgružu vietām, lai apturētu šo bezatbildību un rastu tam risinājumu arī valsts līmenī."

Aptaujas laikā 43% iedzīvotāju norādījuši, ka labs veids cīņai ar atkritumu izmešanu dabā ir arī cilvēku izglītošana. Tikai trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju uzskata, ka cīņai ar atkritumiem varētu palīdzēt arī pretrunīgi vērtētā iepakojuma depozīta sistēmas izveide, no kuras vairākas valstis (piemēram, Nīderlande) tās neefektivitātes dēļ jau nolēmušas atteikties. Savukārt teju ceturtdaļa jeb 24% aptaujāto atbalsta dažādas akcijas specifisko atkritumu savākšanai, bet 22% uzskata, ka biežāk jāorganizē publiskās talkas.

Lai aicinātu sabiedrību un viedokļu līderus aktīvi piedalīties diskusijā par nelegālo būvgružu problēmu valstī, vākt pierādījumus gan par teritorijām, kurās ir nelegāli izgāzti būvgruži, gan būt vērīgiem un ziņot policijai par nelegālo būvgružu izgāzējiem, vēl līdz 31.maijam norisinās sociālā akcija "Pieķer būvgružotāju!". Visi savāktie dati tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, kuri šobrīd strādā gan pie Būvniecības, gan Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumiem.

Iedzīvotāji vizuālās liecības (foto, video) par nelegālām būvgružu vietām un piegružotājiem var sniegt TV raidījumam "Vides fakti", sūtot uz e-pastu videsfaktiem@gmail.com vai portāla www.delfi.lv sadaļai "Aculiecinieks" – aculiecinieks@delfi.lv.

Desmit aktīvākie vides reportieri saņems diplomus un veicināšanas balvas, kā arī "Eco Baltia grupas" vides apsaimniekošanas uzņēmums ''Eco Baltia vide'' sakops vienu no nelegālo būvgružu izgāztuvēm.
Plašāka informācija par sociālo akciju "Pieķer būvgružotāju!" pieejama "Eco Baltia grupas" mājaslapā: http://www.ecobaltia.lv/lv/jaunumi/uzsak-socialu-kampanu-pieker-buvgruzotaju!-cinai-pret-nelegalo-buvgruzu-nonaksanu-daba/.

Par aptauju

Iedzīvotāju aptauju par atkritumu šķirošanu šā gada martā veica sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Eco Baltia grupas pasūtījuma. Pētījuma laikā visā Latvijā ar tiešās intervija metodi tika aptaujāti 1000 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Par Eco Baltia grupu

"Eco Baltia grupa" pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un pārstrādei. "Eco Baltia grupas" vides apsaimniekošanas uzņēmumi ir veiksmīgi sadzīves atkritumu, būvgružu un dalīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, kā arī citu vides pakalpojumu sniedzēji privātpersonām un uzņēmumiem.

Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi – "Latvijas Zaļais punkts", "Eco Baltia vide", "Eko Kurzeme", "Jumis", "Pet Baltija", "Eko Pet", "Nordic Plast", "Eko Reverss" un "Tehhe". Latvijā un ārvalstīs tiek apkalpoti vairāk nekā 45 000 klientu. Grupas uzņēmumi ir vadošie savā darbības jomā un nozīmīgi nodokļu maksātāji pilsētās un reģionos, kuros tie strādā.